la laaaa uhiu

Pār jumtu korēm mani sveicināja rīts. Tas pats rīts, kas bija salti svešs un laiski maldīgs. Tomēr rīts, kas kādu dienu tīs pagātnes ēnu, kas ne vienmēr ir jaušama. Un es, kā tāda nevaldāma spītniece, kas necieš rīta stundas, vēlējos rast skaidrību. Kāpēc mani sveicināja rīts, kas nakts stundās to vien darīja, kā maldījās liktens[…]

Lasīt tālāk>>>
21317427_1446290012118806_7937092640200380389_n

MIGLĀ IESKAUTS RĪTS. DŪMAKAINI LIEK APSTĀTIES UZ MILISIMTDAĻAS SEKUNDES DEGĻA. TOTIES BLAKUS MAN VIEN – KRAUJA. LAISKI VALDONĪGA, KAS LIEK PAR SEVI MANĪT! UN PAR PĀRSTEIGUMU, TĀ NEBIEDĒ. GLUŽI PRETĒJI. LIEK SMELT SPĒKU KĀ VĒL NEKAD. LAI ATVEROT ACIS, SAPRASTU VIENU. TO, KAS ZINĀMS JAU SEN. Mīļais lasītāj, esi sveicināts gada The Last Story! Mana[…]

Lasīt tālāk>>>
BENITA ŽOGOTA 4

– ATKĀPE PIRMS SARUNAS! –  Tām dzestrajām rīta stundām ir savs šarms. Un piestāv tik viens – sarunas, kas tītas atklātības ēnā. Un piestāv arī tase laba kapučino, Kristas gadījumā, un manā, tase – zaļās tējas, kas liek uz mirkli aizmirst piesaukto rīta dzestrumu. Un tad, kad vaicāju Kristai, vai cukurs tasei kapučino ir nepieciešams?[…]

Lasīt tālāk>>>