50465231_10218478522693541_6016406440393048064_o-2

Jau izsenis par rakstnieka dabu un auru klīst leģendas. Tās pašas leģendas, kas vītas pagātnē un tiks sadzirdētas nākotnē. Un pat maldiem šeit nav vietas! Rakstnieka talants, mīlestība un kaisle pār vārda spēku vieš apbrīnu. Apbrīnu, kas nedziest un neizdzisīs miljardiem gadu aiz saules stara. Un tomēr, tā līdz kaulam par rakstnieku kļūt lemts vien retajam.[…]

Lasīt tālāk>>>
QO2A5159 copy

Pār jumtu korēm mani sveicināja rīts. Tas pats rīts, kas bija salti svešs un laiski maldīgs. Tomēr rīts, kas kādu dienu tīs pagātnes ēnu, kas ne vienmēr ir jaušama. Un es, kā tāda nevaldāma spītniece, kas necieš rīta stundas, vēlējos rast skaidrību. Kāpēc mani sveicināja rīts, kas nakts stundās to vien darīja, kā maldījās liktens[…]

Lasīt tālāk>>>
21317427_1446290012118806_7937092640200380389_n

MIGLĀ IESKAUTS RĪTS. DŪMAKAINI LIEK APSTĀTIES UZ MILISIMTDAĻAS SEKUNDES DEGĻA. TOTIES BLAKUS MAN VIEN – KRAUJA. LAISKI VALDONĪGA, KAS LIEK PAR SEVI MANĪT! UN PAR PĀRSTEIGUMU, TĀ NEBIEDĒ. GLUŽI PRETĒJI. LIEK SMELT SPĒKU KĀ VĒL NEKAD. LAI ATVEROT ACIS, SAPRASTU VIENU. TO, KAS ZINĀMS JAU SEN. Mīļais lasītāj, esi sveicināts gada The Last Story! Mana[…]

Lasīt tālāk>>>