VADOŠĀ BALETA SOLISTE – VIKTORIJA JANSONE. “SKATUVE IEMĀCĪJA MAN NEMELOT SKATĪTĀJAM, UN GALVENAIS – NEMELOT SEV.” INTERVIJA.

… Viņa kavēja nieka ’800 sekundes! Viņš teica, lai pasteidzas, ja nē, nokavēsim! ABI IERADĀS! Viņas vakarkleita maigi savu zvaigžņu stundu sita! Un viņš? To vien gaidīja, kad priekškars vērsies! … BALETS! Viens vārds, kas sevī slēpj daudz! Un to uzzināt līdz pirkstu galiņiem, vien retajam lemts! MĪĻAIS LASĪTĀJ, KĀ GRIBĒTOS TĀS KINO LENTAS TĪT! Tās, kas baleta izrādē graciozi uzņemtas, kur dāmām un augsti godājamiem kungiem skatieni zūd tālumā, ar vienu garšu …– KAS PAR DAILI!

14567400_1133534853396437_8425507728844569682_o

Foto: Anna Turanova

Kādu dienu uzņemšu pati savu kino lentu par māksliniekiem ar lielo burtu! Un būs STĀSTS, kurā vēršu kārtis, par kurām ikdienā nemēdz runāt! Kārtis, kas zīmēs vienu – neizsīkstošo darbaspēku, gribasspēku, skaudrās asaras un gandarījumu! Un pāri visam – TALANTS! Mīļais lasītāj, Viktorija Jansone IR MĀKSLINIECE! Un jā, ar lielo burtu! … Viņas pasaule ir skatuve, neskaitāmas lomas, piruetes un termini, kurus es droši vien pat nezinu, bet šeit ir TĀ GARŠA! Pasaule, kas IR VIŅAS! …UN NE MANA, NE TAVA, BET GAN MUMS KOPĪGI APBRĪNĀ APMIRDZĒTA!

1557352_896688697081055_2101137658777398196_o-2

Foto: Anna Turanova

DĀMAS UN KUNGI! JŪSU UZMANĪBAI – VIKTORIJA JANSONE!

”Viktorija Jansone. Vadošā baleta soliste.” Vai bērnībā zināji, ka par mājām sauksi Latvijas Nacionālās Operas un Baleta skatuvi?

Bērnībā biju atklāta visiem eksperimentiem, pulciņiem, pa lielam – virzieniem, kuros mamma un pati es, vēlējāmies izmēgināt manas iespējas un interesi. Atklāti runājot, biju ”viegls” bērns. Visam piekritu, nespītējos, viss mani piesaistīja, un galvenais, viss padevās tīri labi! Līdz baletskolai nodarbojos gan ar sporta dejām, gan tenisu, gan keramiku un aerobiku. Nopietnāka nodarbošanās bija Siguldas mūzikas skolā, vijołes klasē. Tad Rīgā negaidīti iestājos RHV (Rīgas Horeogrāfijas Vidusskola), kur arī atradu savu īsto aicinājumu. Es neatceros, ka būtu sapņojusi par Operas namu un lielo skatuvi. Vienkārši gribēju būt labāka skolniece, atbildīgi un ar pilnu atdevi mācījos, baudīju, tā saka, pašu procesu. Man patika. Man nebija šaubu par to, ka, pabeidzot måcības, pievienošos LNO baleta trupai. Vai to var uzskatīt par pārliecību? Droši vien. Es augu jau zinot, ka Opera vienu dienu kļūs par manām mājām.

11154817_10206457144690363_5888025304631894308_o

Foto: Anna Jurkovska

Mēdz teikt, ka balets ir cita pasaule. Lēcieni, piruetes, nemitīga profesionālā augšana. Ko Tev nozīmē šī pasaule, kas vieš sava veida apbrīnu!

Pirmkārt, tā ir mūsu ikdiena. Izpildot klasiskā baleta treniństundu, mēs piestrādājam pie tehniska izpildījuma. Noteiktās horeogrāfijas ietvaros šīs pašas kustības piepildās ar jēgu, saturu, īpašu nozīmi – mūsu valodu. Gadiem skrienot, mana ”valoda” ir mainījusi savu leksiku – mazāk vārdu, dziłāka doma un saturs.

23874490_10214345857865054_1185769098_o

Foto: Anna Jurkovska

Šodien stereotipi par baletdejotājiem ir daudz. Es vien varētu teikt – talants, darbs un neatlaidība! Kā tas ir? BŪT BALETDEJOTĀJAI!

Baletdejotāja – īss mūžs, mūžīgs aicinājums. Esat pamanījuši, ka balerīnas nezaudē savas baleta mākslinieces statusu? Visi nākamie profesionālie sasniegumi, paaugstinājumi, transformācijas, vai pat profesijas maińas stāv rindā PĒC pirmās, sirds profesijas – baleta māksliniece, baleta soliste, baleta vadošā soliste, baleta prīma. Mana karjera uzliesmoja savā starta posmā – pirmie gadi teātrī bija pilni jaunām lomām, izaicinājumiem, uzvarām. Spilgtām, neaizmirstamām emocijām un pārdzīvojumiem. Mans mīłākais repetitors – Modris Cers ( aizgāja mūžībā 14.06.2015.) iemācīja mani uztvert katru izrādi par svētkiem. Vienmēr pirms izrādes nāca pie manis garderobē ar rozīti, sveicieniem un mundrinājumiem. Viņš ticēja man. Tagad, kad kłuvu ar repetitori pati, turpinu viņa darbu, sekoju šīm brīniškīgajām tradīcijām un patiesi ticu savu ”baleta bērnu” individuālajām spējām.

23949270_10214345858105060_1480455133_o

Foto: Anna Jurkovska

Vai Tev ir kādi īpaši rituāli pirms izrādēm? Brīdis sev, mirklis noskaņoties?

Pirms izrādēm katrai balerīnai ir sava ”rutīna”, bez kuras mierīga sagatavošanās nav iespējama. Un atkal jāmin, ka 15 gadus atpakaļ, tas atškīrās no tā, ko daru šodien. Tad arī stāstīšu par šodienu. Izrādes dienā vadošo lomu izpildītājiem mēginājumus neliek. Līdz ar to, ir tikai rīta treniņstunda un pārtraukums līdz izrādei. Pa dienu man parasti ir ikdienas darīšanas, rūpes par bērniem neviens neatceł. Ja paveicas, labprāt ieturu diendusu stundas garumā un launagā apēdu kādu augli. Tad dodos uz teātri un apmēram divas stundas pirms sākuma sāku grimēties, tad frizūra pie friziera, un neliela iesildīšanās baleta zālē. Mierīgi, prātam patīk radio fonā, klusums un siltums garderobē. Uz skatuves pārbaudu nepieciešamos rekvizītus, trepju izmantojamo dekorāciju stabilitåti. Gadījās visādi dzīvê, kas iemācīja būt piesardzīgai. ( Viens piemērs. Izrādē ”Trīs tikšanās” es ar Ringoldu Žigi un Andri Pudānu dejoju kompozīcju ”godinot”. Mēs dejojām, tā teikt, četratā – ar bīdamo lielo lukturi. Un mēs nepārbaudījām to. Dejas laikā izrādījās, ka lukturis nebija saskrūvēts, un mēs gandrīz pazaudējām! Tas būtu fiasko! ) Pats galvenais – atnākt uz teātri laicīgi, tad arī viss būs kārtībā!

12622202_960489964034261_1373440042308371609_o

Foto: Anna Turanova

Tu esi Latvijas Nacionālās operas soliste kopš 1998. gada. Vai jūti kā esi augusi pa šiem gadiem?

Protams, esmu izaugusi un mainījusies ar gadiem. Klāt nāca profesionālā un aktieriskā pieredze, apziņa par veiksmēm un zaudējumiem, spēja nemanāmi tikt galā ar neveiksmīgiem brīžiem uz skatuves, diplomātiskas iemańas sadarbībā ar horeogrāfiem. Kas aizgāja? Fiziskais spēks, jaunekliskais vieglums, bezrūpība un nepamatots drošums. Tā visa man pietrūkst. Tagad esmu arī repetitore. Tas ir nenoliedzams ieguvums un augstais novērtējums, kas nozīmē to, ka joprojām augu, attīstos savā sirdslietas cełā.

11037508_10206457142090298_1915370396339684787_o

Foto: Anna Jurkovska

Ja uz diennakti baletam dod otro, trešo un ceturto lomu! Kas Tavā dzīvē ir pirmā loma?

Mana dzīves loma ir ”Karmena”. Kaislīga, brīva, jutekliska, vilinoša. Es vienmēr izdzīvoju katru izrādi pa īstam. Spēlēt un iztēloties nav manos ieradumos. Šovasar, sadarbībâ ar LNSO tapa jauns ”Karmenas” uzvedums ar Milānas Komarovas mūsdienu horeogrāfiju. Tā bija manas mīłākās lomas otrā elpa, otra dzīve, interpretācija. Tā sakot, one more chance. Kādreiz esmu sapńojusi par ”Šeherezādes” lomu. Vecajā, klasiskajā, krāšńajā uzvedumā ar Fokina horeogrāfiju. Arī Kitrijas loma baletā ”Dons Kihots” tā arī netika izmēgināta, bet tagad esmu laimīga un apmierināta ar visām savām lomām un izrādēm.

12015035_10207550760990087_7642300920550287075_o

Foto: Anna Jurkovska

11082397_10206462473023568_6671820912711744193_o

Foto: Anna Jurkovska

Kas ir Tava miera osta?

Mājas. Un mīļā vasarnīca. Ikdienā, kad esmu nogurusi, vienīgi mājas sajūta mani nomierina un dod jaunus spēkus. Man patīk gatavot, tīrīt, atpūsties, spēlēt spēles ar meitu, sildīties karstā vannā, paslēpties zem segas, iedegt sveces, pārkārtot skapjus – visu, ko vien var iedomāties – tas viss atrodams mājās.

13268260_1037001059716484_8131484582369744157_o

Foto: Anna Turanova

Mīļākais bērnības ceļš?

Ir divi cełi, kurus atceros no bērnības. Viens, pavisam sen, vēl pirms skolas, kad dzīvojām Gulbenē. Mēs ar draugu apmeklējām sporta deju nodarbības. Atmiņā ceļš no manām mājām aizņēma 30-40 min kājām. Es, mazińa piecgadniece, gāju viena līdz Dimas mājai, tad kopā, sadevušies rokās brīvā, nesteidzīgā solī gājām līdz Kultūras namam. Var jau būt, ka tas nebija nemaz tik tālu, bet maziem bērniem tas bija atbildīgs, patstāvīgs, mammu uzticēts uzdevums. Otrs cełš – Siguldā, līdz mūzikas skolai. Tas jau ir vairāk apzināts. Rokās es nēsāju mazu vijolīti. Ceła beigās tā škita smaga un nepanesama, bet pats cełš gāja gar pilsētas parku, tālāk gar skolu pa papełu aleju. Vēlāk papeles izcirta un blakus skolas stadionam uzbūvēja jaunas dzīvojamās mājas. Tagad vairs nav brīnuma tajā vietā. Viss ir skaists, protams, bet nu jau svešs. Palikušas gaišas un mīļas atmiņas. Tādu ceļu bērnībā, īstenībā, bija gana daudz. Atceros arī ceļu uz upi. Pa kalnu lejā, caur mežu līdz Siguldas Gaujas malas pludmalei. Skriet lejā bija viegli un nepacietīgi gribējās ienirt atsvaidzinošā ūdenī. Toties kāpt atpakaļ vairs negribējās, mēs vilkāmies stundu pa taciņu un pārnācām mājās atkal nosvīduši, uzkarsēti un saguruši.

12622001_961461760603748_630824051223752102_o

Foto: Anna Turanova

Trīs vērtības, ko vērtē visaugstāk cilvēkos?

Spēja saklausīt, izprast. Personiska, individuāla saskarsme un pieeja katram cilvēkam. Cieņa pret apkārtējiem un arī pret sevi. Nedrīkst pazemot kādu, tad pats pazemo arī sevi. Asais prāts un humora izjūta.

12034319_987910624625528_8854109434090858051_o-2

Foto: Anna Turanova

Īpaša recepte lasītājiem?

Cik daudz cilvēku pasaulē, tik pat daudz visa veida recepšu – katru dienu mēs lasām laimes, veiksmes, ēdienu, audzinåšanas, veselības receptes! Un ik katram tās ir burvīgas receptes – individuālas, unikālas! Es cenšos nedzīvot pēc kāda noteikta modeļa, receptes. Neesmu principiāla. Var jau izmēģināt gan vienu, gan otru. Visvieglāk ir ar tām kulinārijas receptēm – skaisti, ātri un izskatās garšīgi. Pasta ar garnelēm krējuma un zilā siera mērcē, avokado un siera salāti ar grauzdiņiem. Izmēģiniet, pievienojiet savas gardākās piedevas un garšvielas – un Jums būs jau sava recepte!

Nākotnes sapnis?

Es atļaušos paturēt to pie sevis. Tas vairs nebūs mans sapnis, ja es to izstāstīšu. Pateikšu vien, ka tas ir pilns ar mīlestību, mieru, sauli un miegu.

12593820_960987860651138_5860275294796191650_o

Foto: Anna Turanova

Un novēlējums www.laumaozola.lv lasītājiem?

Dārgie lasītāji! Esiet patiesi. Skatuve iemācīja man nemelot skatītājam un galvenais, nemelot sev. Domāt, runāt, uzvesties. Mīliet! Baudiet dzīvi, laimes mirkļus, saules siltās dienas, nakts un diendusu, garšīgus ēdienus, klusus vakarus, tikšanās ar ģimeni vakaros, labas filmas, burvīgu mūziku, smieklus! Esiet laimīgi!

Pasaule teic – …katrai dienai ir savs brīnums! Un tāpēc strādā un radi savus mazos mākslas darbus jau šodien! Un jau rītdien Tev taps dāvāts vēl! … CIK CILVĒKI APBRĪNOJAMI! Neapšaubāmi atziņa, kas no manis nevēlas atkāpties un ne velti! Es steidzu teikt – PALDIES! Paldies Tev, Viktorija! Par Tavu plašo sirdi, par Tavu uzticēšanos man, un par Tavu dāvanu katram no mums, esot uz Tavas skatuves! Kā zvaigžņots debess jums, kas nezūd, tā arī klasiskās vērtības – BALETS! Ticiet vai nē, bet tā nu tas ir! UN PRIEKS, KA TĀ! Tagad gan laiks atvadīties! Viktorijas Jansones vārdiem: ”ESIET LAIMĪGI!” Un es, vien mirdzot acīm, piebildīšu – … UN KATRS UZ SAVAS SKATUVES!

Tiekamies jau drīz jaunā stāstā!