TRĪS, DIVI, VIENS! DAUDZ LAIMES – WWW.LAUMAOZOLA.LV ! JEB ŠODIEN PŪŠAM NO VISAS SIRDS SAVU 2. SVECĪTI!

IMG_9224

Mīļais lasītāj, tā es Jūs mēdzu dēvēt, kopš bloga pirmās dienas. Iedomājieties vien, kopš PIRMĀS DIENAS! TĀPĒC! Uz mirkli apstāsimies, un ļausim laika deglim atgriezties 2016. GADA 16. JŪLIJĀ. Kādam diena, kas vērpusi savu dienas stāstu un ikdienas rūpi, bet man datums, kurš nav tikai datums. Atceros, kā šo dieniņu gaidīju, kā mazs bērns, kurš zina, ka rītdiena būs  – ellīgi īpaša, un aizmigt – uh, cik grūti, jo zini, ka rītdiena ir TĀ DIENA! DIENA, KAS MANU PASAULI APGRIEZĪS KĀJĀM GAISĀ, UN VAKARĀ JUTĪŠOS NO SIRDS – LAIMĪGA! UN TĀ ARĪ BIJA! Un, ja vien Jūs zinātu, kā šo dieniņu … SAPŅOS, jā – tikai sapņos loloju, mīlēju dikti, dikti, un ar savu spītības un mērķtiecības sparu zināju, ka viss būs labi, un, ka vieta, kur manām idejām redzēt dienas gaismu, būs mīlestībā izdaiļota, un, ka kādu dienu tas, kas sapņos izdzīvots – KĻŪS ĪSTS. Zināju arī to, ka uzdrīkstēties ir skaisti, un, ka nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Zināju tad un zinu arī šodien, ka sapņot drīkst, un piepildīt savus sapņus vajag, uj, kā vajag, un mums visiem. UN ŠAUBAS? Tās bija! Un arī neziņas kalni, tie blakus eleganti soļoja, un auga, auga, bet ziniet, baiļu kalni gan zuda, patiesi zuda. Un ziniet kā? MIRKLĪ, KAD IZLASĪJU TO, KAS SADZEJOTS SAVOS STĀSTOS, UN LATVIJAS PĒRĻU UZTICĒŠANĀS GARŠA – INTERVIJAS, KAS LASĀMAS VĀRDU RINDĀS RUBRIKĀ: ”Medus Pods” .

IMG_9401

IMG_9386

Un šodien, braši pārkāpjot divu gadu slieksnim, cerot, ka trešais, un tie, kas vēl priekšā būs, kā bagātību sala, kas vēl neatklāta, jāteic tā. No vienas puses, uh, skaitlis – 2,  niecīgi maziņš gan ir, bet no otras puses, pavērojot divgadniekus, sajūta viena – … NU JAU LIELI BĒRNI! Mazie ķipari tik daudz jau piedzīvojuši, izdzīvojuši, bet galvenais, tik daudz jau iemācījušies, ne vienu vien pārsteigumu sagādājuši tiem, kas viņu ceļā trāpījušies, un pats labākais, kā kārojas – vēl, vēl un vēl, un vārdu ”vēl” es spētu rakstīt reizes 100 – ATKLĀT PASAULI! – … IZDZĪVOT TĀ, REIZĒM PAT NEAPJAUSTOT, KO TIEŠI! UN TIEŠI TĀ, NE CITĀDĀK, IR ARĪ MAN!

IMG_9393

Precīzi pirms viena gada laumaozola.lv pirmajā dzimšanas dienā es pasaulei dāvināju vārdus, kas šodien jau miglā tīti, proti: ”…Tas veiksmes mākonītis kaut kur vien lidinās! Kad es rakstu, es jūtos, kā citā Pasaulē! Kad savas idejas īstenojas, tad tik viena sajūta! Lauma spētu no laimes aizskriet līdz MĒNESIM, kaut gan no manis sportiste – NE NE NE! UN PATS GALVENAIS! Ar stāstu radīšanu ir līdzīgi, kā ar spēlēšanu savā orķestrī, vai vadot pasākumus kopā ar dvīņumāsu, SAJŪTA, KURU GRŪTI IZSTĀSTĪT! LAIMES – BRĪVĪBAS – UN DESMIT METRUS VIRS MĀKOŅIEM! Kā teikt, Laime Pilnīga un nestāv klāt pat Bahamu salas! 

P.s. Mīļais lasītāj! Šodien tā vien ir, ka klāt nestāv pat Bahamu salas!

IMG_9376

MANS MELANHOLISKI NEMELANHOLISKAIS IEVADS IR IZSKANĒJIS! LAIKS VĀRDIEM, KAS KRĀJUŠIES ILGI UN DIKTI, BET ĪSTI KĻŪST TIKAI ŠODIEN, VIEN DIVAS STUNDAS PIRMS PUBLICĒŠANAS!

Un Mīļie, Pūtīsim Pēc Dažām Minūtēm Kopā Bloga Otro Svecīti?

Sajūta, ka tik tikko viss tikai sākās, bet kalendārs nemelo! ŠODIEN JAU 2 GADI! Un kā jau dzimšanas dienās pienākas, jārunā no sirds! Lai gan fonā neskan smeldzīgs meldiņš, kabatlakatiņš blakus arī nav, to es taupu tad, kad nonāksim kaut vai līdz piektajai svecītei. Kaut gan, ja godīgi, liktenis mums allaž ceļā  izdomā ko jaunu, bet ticu, ka nonāksim, jo mans spīts gan nedomā spēlēt lomu – būt vai nebūt! Un pāri visam, prieks un sava mazā uzvaras garša  – gan, ar vienu vārdu blakus – … PATEICĪBĀ!

IMG_9400

TĀPĒC SĀKŠU AR JUMS – MĪĻIE LASĪTĀJI!

PALDIES, KA MAN ESAT!

Ik pa laikam man patīk ielūkoties, cik skatījumi ir, bet teikšu godīgi, tas nav galvenais, kaut gan pačukstēšu, ka smaidu līdz ausīm, kad redzu, ka lasa un mīļie, JŪS VĀRDOS LŪKOJATIES VISAI BIEŽI! Esmu pateicīga, ka mani autorstāsti ik pa brītiņam klejo pasaulē, jo sevī meklēju rakstnieku vēl aizvien, un neapjaušot, Jūs man palīdziet to rast!   Esmu pateicīga, ka neesam lasītākais blogs Latvijā, jo tas nozīmē vienu – Lauma! Tev! (MAN) VĒL STIPRI JĀPASVĪST! UN MĪĻIE – PATIESĪBAS STUNDA LAIKAM IR SITUSI! Es vēlos svīst, jā, vaigi sviedros, jo zinu, ka vēl tāls ceļš ejams līdz EVERESTA KALNAM! Nenoliedzot, ka pirmie soļi ir visai braši, jo kaut drusciņ mēs esam ieraudzījuši apvāršņus aiz horizonta, tas pateicoties stāsta, interviju varoņiem, jeb, kā es šodien viņus mīļi mēdzu dēvēt – LATVIJAS PĒRLES, Paldies Jums! Tāpēc sirsnīgs dzimšanas dienas PALDIES dodas tālāk pie Jums!

IMG_9296

IMG_9368

MĪĻĀS LATVIJAS PĒRLES – INTERVIJU VAROŅI UN STĀSTU DALĪBNIEKI!

PALDIES PAR UZTICĒŠANOS!

Pirms dažām dieniņām man vaicāja, kā man nav bailes uzrunāt Latvijas sabiedrības elites, ja tā var teikt, konkrēti jautāja par Andri Buli, kurš pirms gada labprāt piedalījās manā stāstā: ”Kas Modē Vīriešiem!” …  Man ne reizi nav bijušas bailes, kaut gan apzinos, ka viņi drīkst atteikt! Mīļie, es pieņemu atteikumus, un tādi ir bijuši, gaužām maz, bet ir  un ziniet, tāpat viss ir lieliski, jo es priecājos un novērtēju ikreiz, kad pērles man dod zaļo gaismu, un tādi, par kuriem priecājos, ir jau prāvs pulciņš. Un lai kā neliktos, esmu ik pa laikam savus varoņus satikusi Rīgā, kādā pasākumā vai pat uz ielas! Mēs sasveicināmies un apmaināmies ar siltu smaidu, bet par to nav stāsts! Stāsts ir par uzticēšanos, ko es vērtēju visaugstāk! Intervijās es ar katru reizi pārliecinos, cik cilvēki ir unikāli, varoši, spējīgi, cik stipri, un pāri visam, cik sirsnīgi. Es vienmēr saku, ka intervija/ stāsts – IR MIRKLIS. Mēs apstājamies ikdienas darbos, nedarbos, priekos un skumjās, izlasām, apjaušam un mirklis pagaist, bet ticiet vai nē, katrs varonis atstāj ko paliekošu, pat ja tā nešķiet! Un Jums – Latvijas Pērles, es saku mīļu un no sirds vienu vārdu – PALDIES! Par to, ka esat daļa no mana īstenotā sapņa. 

IMG_9284

IMG_9230

BET VISLIELĀKAIS PALDIES SEKO MANAI KOMANDAI!

PALDIES, KA PALĪDZAT NEAPSTĀTIES!

Mamm! ( STĀSTU/ INTERVIJU REDAKTORE) Otrajā bloga gadā Tu vien man teici, ar komatiem iet jau labāk! Neslēpšu, ka pirmajos mēnešos, tos mēdzu likt, kur vien iegribējās, mīļi aizstāvoties, kāpēc gan komatiņš tur nav lemts, ja zvaigznes debesīs mēs redzam! Tagad tik iesmejot, tad nu gan aizstāvības vērta tiesas lieta! Lauma, Un Viņas Komati! Bet ja runājam nopietnāk,  tad jūtu jau jūtu, ka esmu augusi arī gramatiski, un kļūdas ir mazāk, bet svarīgākais ir augt – rakstīšanā, veidot savu rokrakstu, spēlēties ar vārdiem, un, kā es saku, savu kinolentu tīt. Un Mamma ir tā, kas saņem manus stāstus ar manām jūsmošanas piebildēm! ”Viena no patiesākajām intervijām! Tev patiks!” ; ”Kā aktieris Raimonds Celms veltīja Latvijai vārdus, tik ļoti sirsnīgi. Mamm, Tev patiks!” ; ”Mamm! Man liekas, ka kādu dienu tiešām būšu rakstniece!” Un tā jau 80 reizes! …. No jauna katru stāstu, katru interviju – viņa izlasa pirmā, pirms publicēju, komentē, un tad saka, vari publicēt! Ja vien Jūs zinātu, cik ļoti man ir vajadzīgs viens cilvēciņš, kurš izlasa pats pirmais, pirms visa pasaule steidz lūkoties. Un man tā ir Mamma! PALDIES TEV, MAMM, KA VĒL AIZVIEN SAKI, KA NEDRĪKSTU APSTĀTIES! UN TEIC, KA MAN SANĀK! PIEBILSTOT, KA LASOT, ES VIŅAI LIEKU AIZMIRST, KA IR MANA MAMMA, BET GAN INGA OZOLA! 

UN! Mana sirds draudzene! Bloga fotogrāfe Kintija Andersone! Tu reiz teici, ka bildējot Laumu, fotosesijas pārtop piedzīvojumā. Un, lai kā reizēm citiem liktos, ka laiks mērāms stundās, vismaz 2, lai iznākums būtu tāds, kāds viņš ir. SALTI MELI! Mums reizēm pietiek ar 20 minūtēm! Arī šīs bildes, kas Jums lūkojas pretī. Pēc tam tās saņemot, jau tajā pašā dienā, visbiežāk. Ar manu, ak, tik dzīvi, patiesi un atkal no sirds, noķerot stāsta garšu! Ikreiz ieraugot, viņai zinot, cik ļoti esmu laimīga, reizēm tā, it kā, man dzīvē nekā cita nebūtu, kā tikai fotosesijas iznākums. Un, kā mani paziņas jau saka, ka mana dzīve ir viena liela fotosesija, tagad apstiprinoši piekrītot! … PALDIES Tev, Mana Kintija! NO SIRDS! Un ne tikai par Foto: Kintija Andersone. Tu reizēm nenovērtē, cik talantīga esi. Es to redzu ikreiz, kad skatos, cik ļoti Tev ir izdevies! Es no sirds novērtēju, ka esat mana komanda! Es vienmēr saku, lai kā reizēm man kārotos, visu es viena, viena, viena, bet viens nevar! UN ESMU PATEICĪGA UN NO SIRDS LAIMĪGA, KA JŪS ESAT ARĪ MANAS DZĪVES CILVĒKI, KAM SAKU, PASAULES SKAISTĀKOS 3 VĀRDUS! Es Jūs abas ļoti mīlu! Un novērtēju, ka esat mani, tik ļoti, MANI cilvēki, kas ar visu sirdi palīdz man lolot – www.laumaozola.lv , palīdzat vien, kā varat! Un Jūs varat –  neiedomājami daudz! PALDIES! 

IMG_9354

IMG_9350

Paldies Jums, mīļie lasītāji, ka sekojat, atbalstat! PALDIES Jums, Latvijas PĒRLES! Jūs esat puse no uzvaras! Otra puse –  Mamma un Kintija!  NO SIRDS JUMS PATEICOS! Un tā, ka tikko man gar vaigu noritēja asaras. PRIEKA! Te nu bija, pārliecība, ka iztikšu bez kabatlakatiņa! Ak, JAU DIVI GADI – KĀ SAPNIS NAV SAPNIS, BET GAN ĪSTENĪBA!

MĪĻIE! NEBAIDIETIES SAPŅOT SKAĻI! JA BAIDĀTIES, TAD PASKATIETIES UZ MANI!

JA MAN IZDEVĀS , JUMS ARĪ IZDOSIES!

VAJAG TIKAI  – TICĪBU SEV, DROSMES PILIENU UN APZIŅU, CIK ĻOTI TAS IR MANS, TAD EVERESTA KALNAM TUVOSIMIES VĒL BRAŠĀKIEM SOĻIEM! REDZĒSIET! KĀ ARĪ BLAKUS TIE, KAS TIC JUMS TĀ, KĀ JŪS PAŠI, UN VĒL AR ASTĪTI!

IMG_9241

Un laikam, kāds vārds jāvelta arī sev, lai mazbērni lasot šīs rindas, varētu priecāties, kāda Omīte reiz jaunībā bija, pirms es Jums rādu laimīgo brīdi, kad pūtām 2. svecīti, aicinot nopūst kopā ar mums, bet tas pēc brītiņa.

Manā mīļākajā dziesmā Jānis Aišpurs dzied: ”KALNIEM PĀRI. CITI KALNI BŪS!” JĀ! Pirmīt teicu, ka man līdz Everesta kalnam, uj kā jāiet, dikti tālu un gari. TAISNĪBA! Pirmīt teicu, ka divgadnieki ir tik daudz jau paspējuši iemācīties, vien laika sprīdī – 2 gadi! ARĪ TAISNĪBA! Bet nav patiesāku vārdu, kā šie – www.laumaozola.lv man nozīmē tik pat daudz, cik mani sirds cilvēki – ģimene un draugi, un mani sapņi. VISU! Un esmu no sirds laimīga, ka dzīve man ļauj stūrēt šo kuģi tā, kādu Jūs viņu redziet šodien, apsolot Jums vienu – pārsteigt ar jauniem varoņiem, manām idejām, kas reizēm citam liekas, nu nu! Un galvenais, es apsolu pati sev – autore, neapstāties! ES JUMS APSOLU! … Kā arī to, ka to vien darīšu, kā meklēšu sevī rakstnieku. Savām idejām neļaušu peklē zust, un Latvijas pērles rādīšu Jums arvien spožākā gaismā!  Un kā Aija Andrejeva savā koncertā reiz teica: ”BĀC! KU FORŠA DZIESMA!” Ceru un no sirds, ka kādu dienu teicēji būs vēl vairāk, kas to vien teiks par mani! ”BĀC! KĀ LAUMA RAKSTA UN, KĀ VIŅAI – SANĀK!” 

IMG_9298

BET TAGAD GAN! TRĪS, DIVI, VIENS – PŪŠAM 2. BLOGA SVECĪTI – JĀ!!!! VISI KOPĀ!

Piebildīšu, ka mums bija dikti feina 2. bloga dzimšanas diena! Aizkulises, ko Jums šodien veru vaļā. Mamma izcepa manu mīļāko torti! Bijām visas kopā, komanda, manā miera ostā, mājiņās! Iedzērām pieaugušo burbuļlimonādi, un sākām ar kūku, kuru gardi tiesājam vēl tagad! Tad cepām šašļiku, un atkal smējāmies, jo sākām ar torti, un svinējām, saņemot jautājumus no citiem, ko svinam tik priekšlaicīgi?  BET AR NEIZSTĀSTĀMU GANDARĪJUMA SAJŪTU, PAR LĪDZ ŠIM PAVEIKTO, UN PILNU CERĪBU, KAS TIK VĒL PRIEKŠĀ!

IMG_9473

IMG_9483

IMG_9485

P.S. PŪŠAM SVECĪTI! UN KOPĀ, JO KATRS VAR! UN TE MĒS SALDI SMĒJĀMIES, JO PŪTĀM ILGI, AR PIRMO REIZI NENOPŪTĀM, TĀPĒC PIETIEK JUMS ARĪ!

IMG_9507

LAI SALDĀKAS ATVADAS ŠODIEN!

AR MĪLESTĪBU UN PATIESU CIEŅU – AUTORE – Jūsu Lauma!

Ir Skaisti Būt Laimīgam!

VAI NE?!