“TAS BIJA MIRKLIS IZ MŪŽĪBAS. /AIJA DZĒRVE/ GADS PĒC FILMAS.”

Reiz sensenos laikos, Ošo – indiešu garīgais skolotājs, teica: ’’Neatstāj šo pasauli, nepadarījis to mazliet skaistāku, nekā tā bija, kad Tu tajā ieradies.’’Mīļais lasītāj, šodien es vēršu vaļā aizkulišu priekškaru ar vienu mērķi, mudināt Jūs ticēt sev, atklāt sevī jaunas, un līdz šim neaptvertas šķautnes, bet pats galvenais, mudināt Jūs SAPŅOT SKAĻI! Ja Jūs nupat vien nodomājāt, ka tūlīt sekos piles, kas pāri pārēm māj lielības ēnu, tad par maz tā prieka! Es no sirds vēlos atvērt lapu, kas reiz bija balta, bet izkrāsojās tā, ka reizēm vēl tagad nespēju aptvert! Un mīļais lasītāj, atcerieties, ka tā lapa, tā pati lapa, reiz māja tikai sapni!  Un lai piedod tie, kas var, ka pieminu šeit pašu velnu, BET’  – LAI PARAUJ MANI VELNS! …,skandināt es spētu ik sekundes! CIK LAIMĪGS VARI BŪT, JA DARI TO, KAS TEV LIEK PACELTIES VISMAZ DESMIT METRUS VIRS ZEMES! 

IMG_0394

Mīļais lasītāj, esi mīļi gaidīts manā, ”…KĀ TAD NU BIJA?” stāstā, piebilstot, ka šis ir filmas atvadu stāsts, pateicības stāsts, un jaunas lappuses vēršanas brīdis! Tāpēc droši paķer PŪRA LĀDĒ ko sev līdzi, es atļauju! Varbūt manu mīļo – … ‘SAPŅOJIET SKAĻI PRIEKU! DROSMI, MĒRĶTIECĪBU, DEGSMI, PĀRIS PROCENTU TALANTA  – TO NEĶERIET, TAS JUMS JAU IR, TIKAI VAJAG IERAUDZĪT! 

IMG_0447

NU KO, BET TAGAD GAN, TINU SAVU KINO LENTU!

IMG_0434

KATRAM STĀSTAM SAVS IEVADS!

Es ticu dzimtajām māju saknēm. Es ticu spēkam, kas mīt vietās, kurās esam uzauguši. Es ticu, ka tur, kur reiz esam lējuši gaužas asaras un smējuši pilnu laimes turzu, jūtama neizsmeļama aura! Bet ziniet, kam es ticu visvairāk? Cilvēkiem, kas ar godu, cieņu un skaudru mīlestību nes dzimtās puses vārdu pasaules horizontos. Un neapstājas pie sasniegtā vēl šodien, jo ticiet vai nē, bet ceļš līdz zvaigznēm, nekad nav baltu rožlapiņu kaisīts. Ērkšķi mums stājas ceļā visai bieži, reizēm tā līdz galam nesaprotot, kāpēc! Un kā bija ar iecienītajiem vārdiem zvaigžņu jumā: ”CAUR ĒRKŠĶIEM UZ ZVAIGZNĒM!” … Tā radās ideja par dokumentālo filmu: ”Dzimuši Gulbenē. Radīti Skatuvei.” 

IMG_0398

PIRMĀ FILMA VIENMĒR BŪS PIRMĀ FILMA!

RINDAS, KAS IETVER FILMU.

” Tas, ko bieži vien mēs redzam un dzirdam, vai dziesmu, kas jau iemīļota, vai noslīpētu izrādi, vai kā sportists cīnās pasaulē par godalgām, tas viss ir prasījis un prasa vēl tagad savu nastu, bet aizkulises mēs jau neredzam,un bieži vien pat nesaprotam, cik tās vieglas vai grūtas. Filmā es vēlējos to uzsvērt. Aktrise Aija Dzērve, dziedātāja Linda Dinsberga/ Anmary , mecosoprāns – Sabīne Krilova, grupas ”TRANZĪTS” solists – Ralfs Rubenis, pianists – Rihards Plešanovs un bobslejists – Daumants Dreiškens. Viņi ir tie, kas ne tikai Gulbenes, bet arī Latvijas vārdu nes plašajā pasaulē! Un galvenais – viņi ir mūsējie, gulbenieši! … Katrai pilsētai ir sava aura, savs šarms, n savs spēks, arī Gulbenē tāds piemīt, dažbrīd pat līdz galam neapjausts. Kā arī katrā pilsētā, novadā un ciemā dzimst izcilas personības. Tādas, kas iedvesmo. Un tādas, ar kurām ir jālepojas! Dokumentālā filma ir stāsts par harizmātiskiem, talantīgiem, spējīgiem,un spēcīgiem cilvēkiem, kam dzimtā puse ir viena, bet ceļš uz zvaigznēm katram savs! Stāsts par skatuvi un tās aizkulisēm. Stāsts ar Gulbenes garšu, atmiņās remdētās. Stāsts, kuru ir vērts redzēt.”  – AUTORE LAUMA OZOLA

IMG_0441

APBRĪNOJU VĒL TAGAD, KĀ VIŅI MAN UZTICĒJĀS! 

Es no visas sirds cienu šos varoņus. Es cienu degsmi, kā viņi lūkojas pasaulē, kā cīnās un neapstājas. To ne kurš katrs var. Es zinu, ko nozīmē, būt uz skatuves, tas nav viegli. JĀ, TĀ IR, MANUPRĀT, VISKRĀŠŅĀKĀ PROFESIJA, BET TE PATIESI SLĒPJAS ARĪ NASTA. … Reizēm pati domāju, vai spētu uzticēties cilvēkam, kurš nav ne manā ģimenes, ne tuvāko draugu lokā! Es viņiem biju tikai paziņa, kādam tuvāka, jo esam bijuši uz vienas skatuves, pateicoties manai mūzikas ģimenei – mūzikas skolas orķestrim, bet arī, kur tie gadi! Un tomēr, kādam paziņa, kas tikai pa Gulbenes ielām ieraudzīta. UN TĀ VAI TĀ, KĀ VIŅI MAN UZTICĒJĀS! Es apbrīnoju, novērtēju un mūžam būšu pateicīga par to! Varoņu atbildēs valdīja neizmērāma atklātība, patiesums, vienkāršība. Vai mēs tā varētu? Kameras ieslēgtas un runāt par to, ko citi nezin! UZDRĪKSTĒTIES BŪT PAŠI, UN VĒRT AIZKULISES PRIEKŠKARU! Pirms gada man jautāja, kas ir laba dokumentāla filma! Es atbildēju – … tad, ja kādam rādot, redzi, ka viņam acīs ir asaras. Un tās es manīju neskaitāmos cilvēkos pirmizrādes laikā.

IMG_0440

UN TĀPĒC ARĪ MUMS IZDEVĀS! FILMA IZDZĪVOJA PANĀKUMUS, PATEICOTIES VIŅIEM, MANIEM MĪĻAJIEM VAROŅIEM, KURUS ŠODIEN VĒLOS SAUKT PAR  – ĪPAŠIEM CILVĒKIEM!

 Un Pateicoties Arī Tev, Mana Komandas Otrā Pusīte! Tehniskais Spēks – ŽANETE FELSA!

… Visums, Dieviņš, Vai Pat Gēni Mani Ir Apdāvinājuši Ar Vienu Skaistu Īpašību – REDZĒT, KĀ BŪS, PIRMS VISS TIKAI SĀKAS! Arī filmā, pirms sākām filmēšanu, es zināju, jo pati redzēju, protams, galvā, sapņos vai kādā paspārnē, kāds būs ievads, kāda kulminācija jeb fināls. UN IZDEVĀS! Un, lai kā reizēm es daudzinātu, kā gribētu būt arī tehniskais spēks, nekā! ESMU RADOŠAIS, IDEJISKAIS SPĒKS LĪDZ KURPJU PAPĒŽIEM! Studijās iegūtā draudzene, tagad un arī jau tad – talantīga, profesionāla montētāja, filmētāja, kuru VARU šodienā saukt par savu komandas otro pusīti!

ES NO SIRDS NOVĒRTĒJU! Visai bieži apzinoties, kā… MAN IR PAVEICIES, jo blakus ir paši labākie, kas ļauj sapņiem īstenoties! PALDIES! NEIZSTĀSTĀMS PALDIES! 

IMG_0427

UN TAGAD GAN, TA TA RAM! LAUMA PATI IR NONĀKUSI PIE IESLĒGTAS KAMERAS, KAS NOZĪMĒ VIENU – KĀ TAD NU BIJA?

Reizēm, kad nonākam paziņu lokā pie sarunas viss ap , par filmu, tad jautā, kā tad īsti bija, grūti vai viegli? Un ir dažādi, jo ir divas puses. Filmas process, tikšanās ar varoņiem, intervijas, radošā puse, idejas – tas ir viegli, jo kad redzi, kā vēlies, un, ka zini, ka būs interesanti, pats galvenais, noķersi filmas garšu, atklājot mākslinieka aizkulises, neaizmirstot par dzimtajām mājām, tad viss izdodas! PLENĒ PASAULĒ NO LAIMES! Ikreiz pēc nofilmētas intervijas es laimē izkliedzu – NOFILMĒTS! Un jutos, kā uzņemtu Holivudas pieprasītāko scenāriju, bet atceramies, pirmā filma, pirmā dokumentālā filma, neesam Holivuda, bet justies – jūties! Pēc tam vakarā, no jauna apjaušot, cik tas viss ir patiesi, un doma viena, cik filma būs īpaša! Protams arī tas, ka viegli bija, ir un būs, jo Žanete Felsa blakus, kas palīdzēja neapstāties, neaizmirstot padot man draudzenes plecu, kad tas man bija nepieciešams! Arī Mamma, dvīņumāsa deva man plecu, bieži, bieži. Un varoņi, kas teica, ka viss izdosies, un sūtīja man savas labās domas. Paldies par to! TE VISS BIJA, UN TICU, KA NĀKOTNĒ ARĪ BŪS VIEGLI, JO MĪĻIE, PAŠI ZINIET, TAD, KAD JŪTIES, KĀ ZIVTIŅA ŪDENĪ – NEKAS NELIEKAS GRŪTĪBĀS IETVERTS! 

IMG_0392

Bet reizēm nejutos, kā zivtiņa ūdenī, un tad bija arī pagrūtāk, uz ko tagad paskatos, ar siltu smaidu un pieredzes ēnu. 

Tajā laikā, kā es tagad saku, bija jāuzcep bakalaurs, jābeidz augstskola. Tad vēl nedrīkstēja aizmirst par Jums mīļie lasītāji, lai stāsti savu vēsturi rastu. Protams, bija vēl darbiņš, tas gan toreiz vēl, studenta zīmē, bet tāpat, stundas jau ritēja, kas aizgāja četrās sienās. Un blakus ģimene un draugi, kuri teica tik vienu, atkal nav laika priekš viņiem, bet kuri bija tie, kas nepārtraukti atgādināja –  BAKALAURS, BAKALAURS, BAKALAURS, paldies Jums par to …, jo es biju izvirzījusi sev citu 1. lomu – šo filmu! Un, kā jau latvietim spīts asinīs, kā ir, tā ir, izgulēsies citreiz! Bet te atkal viena atziņa, kas man sen jau blakus, jo vairāk dari, jo vairāk VARI izdarīt, pat ja tā neliekas. Ticu, ka ar Jums arī tā ir!

IMG_0463

… Vēl par grūtībām runājot, ieteikums sev un Jums! Es uzskatīju, ka autoram tāds liktenis, darīt visu pats, pats, pats, bet mīļie, blakus ir labi cilvēki, kas arī vēlas palīdzēt, lai kāds cits neizdegtu, un tas cits ir autors, kas kādā brīdī izdeg. Es arī sabruku. … Īpaši pirms pirmizrādes, jā, un ja varētu teikt, kas bija pats grūtākais, tagad droši saku, pats gatavošanās laiks pirms pirmizrādes. Tās laikā, Mamma mani vēl nekad tādu nebija redzējusi. Bija palikusi nedēļa, un darbiņi daudz, es jutos, kā pasaules trakākā līgava, piedodiet dāmas, ja kādu tagad aizvainoju, bet stresiņš bija labs! Jāpaspēj tas, tas, tas un tas! Negribot nometu 6 kg, par ko tagad gardi iesmeju. Asaras lēju vēl pirmizrādes dienā, jo ”palīgi” nespēja man rast vadiņu, kas pieslēgtu ekrānu ar manu datoru. Un sajūtas nav patīkamas, ja viss sākas pēc 5 stundām, bet filmu uz lielā ekrāna vēl neesmu redzējusi, nerunājot par skaņu. Vēl tagad atceros, kā tie, kas teica, lai neuztraucos, atbildēju vienu, ja Jūs būtu 9 mēnešus ar visu sirdi lolojuši šo stundas un 4 min darbiņu, nezinu vai tā viegli pasmaidītu, ja viss tik gludi neiet.  Mana atbildība bija neizstāstāma, jo komanda, varoņi, palīgi, sponsori blakus vien bija, es nedrīkstēju ļaut, ka kaut kas noiet pa burbuli. Te laikam slēpjas arī tas, ka pirmā filma. Man nebija blakus, kas pasaka, ko un kā, es PATI vēlējos visu uz savas ādas izmēģināt, izdzīvot, un tāpēc arī tās saraudātās acis, kuras veiksmīgi ar kosmētiku tika pirmizrādes dienā noslēptas, der pie stāsta! MĪĻIE, JA KĀDAM VAJAG PADOMU, JAUTĀJIET, ES AR PRIEKU, DALĪŠOS! Tagad jau vieglāk skatos uz to stresa nedēļu, pat kā veiksmīgu skolu, un ir simtiem knifiņu, ko darīšu nākošajā pirmizrādē, ko plānoju jau nākošā gada pavasarī – citādāk, un ceru, ka šoreiz būs tikai laimes asaras, tās gaužās ir aiz muguras, ceru!

IMG_0461

GULBENES AVĪZES ”DZIRKSTELE” TITULLAPAS TEKSTS – “LAUMAS FILMA PĀRPILDĪJA ZĀLI UN AIZKUSTINĀJA LĪDZ ASARĀM!”

Tie, kas pazīst mani labi, tie zina, ka melanholiju manā personībā var rast! Un tāpēc teikšu skaļu JĀ, kāpēc lekt nezināmajā! Un lielībai ne piles, atcerieties, tikai mans mudinājums, sapņot skaļi, tik vien! Šī gada janvārī, manā dzimtajā pusē – Gulbenē, norisinājās sirsnīgs pasākums: ”GADA ATSITIENS 2017.” Un filma tika nominēta pie ”2017. GADA NOTIKUMS!” Mīļie, mēs ieguvām šo titulu. Balva vēl šodien skaisti lūkojas manā … “mazo uzvaru” plauktiņā, bet par to nav stāsts! Pie mikrofona es teicu  paldies vārdus, kurus vēl tagad atceros: ”Gandarījumu sniedz varoņu uzticēšanās. Ntie palīgi, sponsori! Filma diskos. Pirmizrāde. Filmas nonākšana līdz televīzijas ekrāniem, bet kad novērtē? Tas ir neizstāstāmi!” 

IMG_0436

Vēl šodien es atceros dienu, kad varoņi man deva zaļo gaismu. Es atceros dienu, kad filma bija pabeigta. Atceros pirmizrādes vakaru, kad cilvēki bija tik daudz, ka vietas nebija, tie stāvēja aiz durvīm, bet skatījās, balkons un zāle bija pārpildīta, cilvēki stāvēja malu malās, un cilvēki izdzīvoja šo stāstu, nebaidoties no asarām. Un es atceros dienu, kad mēs nonācām televīzijā. Programmā bija rakstīts, ka ar raidījuma ”PAŠPORTRETS” , kur viesojās Lauris Reiniks, nākošā būs dokumentālā filma: “DZIMUŠI GULBENĒ. RADĪTI SKATUVEI.” Es atceros dienu, kā Mamma pateica, ka lepojas ar mani, skaļi viņa to saka reti, un kā vēl vakardien, krusttēvs, kurš palīdz, kā sponsors, dzirdot manas idejas par nākamo filmu, pateica to pašu, ka … – LEPOJAS ! Šīs dienas ir LAIMĪGĀKĀS MANĀ MŪŽĀ! 

IMG_0465

Mīļie! VAROŅI, ŽANETE, SPONSORI, PALĪGI, NTIE PALĪGI. ĢIMENE UN DRAUGI!

JŪS VISI REIZ MAN ĻĀVĀT STŪRĒT KUĢI PA SAVAM!

MĒS ELPOJĀM VIENĀ RITMĀ, PATIESI – VIENĀ!

ES MŪŽAM BŪŠU PATEICĪGA, KUR JŪS AIZVEDĀT MANU SAPNI !

….  LĪDZ TELEVĪZIJAI, LĪDZ SKAISTIEM DISKIEM, LĪDZ PIRMIZRĀDES SARKANAJAM PAKLĀJAM, LĪDZ 2017. GADA GULBENES NOTIKUMAM!

LĪDZ VĒSTUREI, KAS ŠODIEN IERAKSTĪTA ZVAIGZNĒS!

IMG_0394

GULBENE?

VAI ESAT GATAVI MANAI OTRAJAI DOKUMENTĀLAJAI FILMAI: ”TRĪS VĪRI. LEĢENDĀS VĪTI.” ?!

KĀPĒC VĒL GULBENE? TĀPĒC, KA GULBENE IR MANS LIDLAUKS. PATS SĀKUMS. UN TICIET VAI NĒ, BET ES TICU, KA KĀDU DIENU MANAS FILMAS NONĀKS LĪDZ PAT LTV1! TAS IR MANS SAPNIS! UN, KAS ZINA, CIK ĀTRI, JO PIRMĀ FILMA NONĀCA ”VIDZEMES TV” UN “RE:TV” ! UN TAD FILMAS BŪS LATVIJAS LĪMENĪ, CERU! UH, LAIME PILNĪGA UN TĀ, KA NESTĀV BLAKUS PAT BAHAMU SALAS!

BET TAGAD GAN, SAPŅOJIET LIELUS SAPŅUS, JO TIKAI PĒC PIRMĀS FILMAS ES SAPRATU, KAS ES ESMU – TOPOŠĀ REŽISORE AR RAKSTNIEKA DVĒSELI!

Uz Atvadām Arhīvs Mirkļos , Manās Laimes Asarās – Pateicībā, Vēl Šodien!

20543756_1417928768288264_7268363461295272611_o

20451973_1417928838288257_851454320623586073_o

23270206_1501200219961118_774153882712532187_o

18891553_1417928341621640_1039177761965644681_o

20452057_1417928498288291_719438714109232749_o

20545351_1417928904954917_6104458358774210512_o

PALDIES! NEIZSTĀSTĀMS PALDIES!

AR PATIESU CIEŅU AUTORE – LAUMA OZOLA!

23213463_1500659586681848_3279142786671967168_o

UN!

 Es Tikko Atvēru Jaunu Lappusi! – TOPOŠĀS REŽISORES KURPĒS!

LĪDZ NĀKOŠAJAM STĀSTAM – RUBRIKĀ: “Medus Pods!”