“KAD MAN IR KO DOT, TAD ES DODU UN DODU. UN KAD MAN NAV KO DOT, ES LASU SEVI PA GABALIŅIEM.” : BAIBA PRINDULE – RENCE.

-ATKĀPE PIRMS SARUNAS!- 

Rīts pirms sarunas ar Baibu, man bija patiesi gaidīts, lai arī tas likās mazliet dzestrs! Un aizvadītajos gandrīz trīs gados, kad ļauju vārdiem kļūt īstiem, apzinos arvien vairāk un vairāk – cik Latvija ir bagāta! Tāpēc, ka Latvijā dzīvo talantīgi un unikāli cilvēki. Apbrīnas mākonis no manis neatkāpjas vēl tagad, kad iedomājos par Baibu, kaut gan saruna diktofonā skaisti ierakstīta pirms dažām dienām. Viņai pat pelēkais un melnais ir eleganti skaists, turpretī es nereti viebju seju, un bieži vien mīļi izvēlos tās košākās krāsas! Mīļais lasītāj, kad mēs sarunājāmies, tad man mirdzēja acis, ne tikai no apbrīnas pret Baibu, viņas mākslinieces talantu, bet arī par viņas labo, atklāto un plašo sirdi. Un ziniet, Baiba ir personība, kuru ir vērts satikt, samīļot, un ar vienu domu, kad nākošreiz tiksimies, tad būs tie paši kūpoši gardie tējas malki, tas pats mirgojošais diktofons, bet jau pavasaris! Un zinu, ka tad krāsas būs jau daudz, daudz – krāšņākas!

45339280_321965868602847_8578224217638567936_n

Foto: Linda Lauva

”KAD MAN IR KO DOT, TAD ES DODU UN DODU. UN KAD MAN NAV KO DOT, ES LASU SEVI PA GABALIŅIEM.” : BAIBA PRINDULE – RENCE.

Viņas atstātās pēdas runā pašas. Viņas sirds, radot – nemitīgi satiekas ar skaisto, ar unikālo, ar savdabīgo. Viņas mērķtiecības spīts pierāda, ka, lai kaut ko sasniegtu, ir jātic tam un jāmīl tas. Un viņa zina, ka pārbaudīt savas robežas ir vareni. Bet pāri tam, tas ir Baibas izvēlēts ceļš jau pēdējos astoņus gadus. Un tas pats ceļš viņas pašas radīts, iedvesmo neskaitāmus tūkstošus vēl šodien!

12_(2)-Edit

Foto: Privātais Arhīvs

Tuuli_ja_Max_LauraET-162

Foto: Privātais Arhīvs

A&D-by-Miks-Sels-383

Foto: Privātais Arhīvs

Nesen pētīju Tavas atstātās pēdas gan mājas lapā, gan IG kontā! Un ir viena sajūta, kas nepazūd. Pasaule, ko Tu spēj radīt, atgādina – pasaku valstību! Tu patiesi esi kā feja, kas rada, kas bur, dāvājot skaistas, patiesas sajūtas citiem. Kā Tev tas izdodās?

Pārvērtējot un skatoties, no vienas puses man liekas, ka mani dzen uz priekšu attīstība. Un, ja godīgi, tad katrs projekts, ko realizēju, primārais vienmēr ir bijis – sev, un tikai tad citiem. Iespējams tur arī ir zināma problēma. Es nekad neaizeju prom no objekta, ko taisu, kamēr man pašai nav gandarījuma sajūtas, un es ļoti daudz caur savu darbu dodu arī citiem. Reizēm to pat var saukt par dāvināšanu, bet man tiešām, nav žēl, ja es tam redzu jēgu. Dažreiz līdzekļi ir ļoti minimāli, bet tik ļoti gribas redzēt ko ar to var izdarīt, ka Tu savelc jostu un dari. Lec iekšā un maz domājot, izdari. Ja ne atalgojuma vadīta, tad prieka gan. 

Tuuli_ja_Max_LauraET-177

Foto: Privātais Arhīvs

A K_by_linda_lauva-3898

Foto: Linda Lauva

A K_by_linda_lauva-3880

Foto: Linda Lauva

Turpinot uz šīs pašas – apbrīnas nots, jāteic tas, ka Tavos veikumos, jūtamas perfekcionista iezīmes. Vēlme radīt mirkli, kas īsts esams un unikalitātes apstiprinošs! Vai ikdienā arī jaušamas šīs īpašības Tavā personībā? 

Laikam jau šeit arī viss slēpjas. Ir nenormāla māksla sabalansēt to, cik Tu dod uz āru, cik Tu paturi sev. Es ēdu, dzeru tad, kad man gribās, nevis tad, kad vajag. Es nepasportoju tad, kad to vajadzētu darīt. Nepaelpoju tad, kad to vajadzētu. Es noteikti pati pret sevi neesmu pedantiska, un tas ir slikti. 

Un kritika! Tu esi kritiska pati pret sevi?

O jā, ļoti, bet tas arī ir tāds dzinējspēks. Visu laiku vairāk, savādāk, vairāk, labāk. Un katru reizi projekti jau ir izaicinājums – sev. ”O! Šito izdarīju. Šito izdarīšu!” Un arī nav tā, ka es kaut ko izdaru, un man pašai liekas – … ”O! Tik nenormāli smuki!” Man liekas, nu labi, izdarīju, un tā, ka trīc viss, tā man nav, bet man nenormāli patīk mans darbs! Es esmu no tiem, kas nenotic sev tik ilgi, kamēr tas nav izdarīts. Un tad, pēc kāda laika atskatoties, mazliet ir lepnums par šo un to.

B-7139_2

Foto: Privātais Arhīvs

Var just, ka Tavs darbs nav tikai darbs. Ticu, ka Tev tas ir sirds darbs! Ko Tu visvairāk mīli šajā radīšanas procesā?

Man ļoti patīk sava aizrautība. Man ļoti patīk tas, ka es degu par kaut ko. Ka es varu aizmirsties tanī, ko es daru. Patīk, ka esmu apņēmīga, un ka no visiem citiem arī prasu apņēmību. Es ļoti baudu ritmu un sevis disciplīnu. Lai arī esmu frīlancers, man ļoti svarīga ir sistēma un ritms. Ja tas nojūk, sākas trauksme un nemiers. Tādēļ man ļoti patīk vasaras. Grūtas, bet labas. 

Un to arī var just!

Protams, jā. Un tajā brīdī, kad Tev ir kāda krīzīte, un ka nevar just prieku no tā, ko dari, tad atkal iezogas mazas bailes, bet ir sevi jātaupa. Ir jāmācās sevi taupīt, jo, lai cik Tavs darbiņš nebūtu mīļš, lai cik Tu par to nedegtu, es laikam to daru par daudz. …

bildes-7703

Foto: Privātais Arhīvs

Annas-darzs-by-Miks-Sels-40

Foto: Miks Šēls

A L_by_linda_lauva-2699

Foto: Linda Lauva

Pāri visam, Baiba, Tu spēj iedvesmot! IG Tev sekotāju skaits teju gandrīz 20 tūkstoši, es pati esmu viena no tiem, bet kas Tevi pašu iedvesmo?

Tā noteikti ir buķete! Man patīk drukātā prese, patīk žurnāli un grāmatas. Kopā ar vīru ļoti daudz pērkam visādas dizaina grāmatas, interjera, mākslas grāmatas. Tā noteikti ir ceļošana. Tā atslēgšanās, vides nomaiņa. Miers mani iedvesmo. Mirklis no rīta, kad iedzeru pirmo kafijas malku. Mani iedvesmo mazas lietas. Un mana lielā laime sastāv no mazām lietām.

Kā puzlīte!

Jā, pilnīgi noteikti. Un ja arī ir ļoti daudz darba, tad var atrast to vienu mazo prieciņu, kas nomierina- apsēsties uz trepēm, mazliet paslēpties un apjaust cik ļoti, ļoti laimīga esi. Mani iedvesmo mani mīļie, ieritināties klēpī un būt mīlēta. Mani iedvesmo miers, jab kādā situācijā. Disenes vietā vienmēr izvēlēšos mājas ballīti un rokkoncerta vietā akustisku. Ap mani viss ir tik dinamisks un mainīgs, ka es ļoti, ļoti cienu mieru. 

spice-2174

Foto: Privātais Arhīvs

DobelesSveces_foto_53

Foto: Privātais Arhīvs

DSC05904

Foto: Privātais Arhīvs

Parunāsim par svētkiem! Tu tos radi nemitīgi! Vai Tavuprāt, svētki mēdz būt par daudz? Es pati reizēm aizmirstu svinēt dzīvi, zinot, ka tas ir jādara biežāk nekā liekas! Dzīvojam tikai vienreiz! 

Man ļoti patīk svētki. Jau no bērnības ģimenē svinam visu, ko vien var svinēt. Man ļoti patīk arī svinēt. Arī pēc savām kāzām, kopā ar vīru svinam kāzu jubilejas ar draugiem. Man ļoti patīk tā kopā būšana. Mani vecāki arī aktīvi piedalās manos un manu draugu pasākumos, līdz ar to, visi kopā esam un svinam, un daramies! Un svētkus jau mēs paši arī radam, cik garšs, tik plats! Vispār baigi jāmāk svinēt tā dzīve, jāatrod viss kaut kas – labais, ko ir vērts svinēt un atzīmēt. Ir svarīgi laiku pa laikam arī pasvinēt trešdienas vakarus, vai katra mēneša otro piektdienu, jo, ja vairāk centīsimies izdzīvot šo dzīvi, jo vairāk iegūsim. Bet neatbalstu domu, ka svētki ir katru dienu. Tas tomēr mazliet jānošķir, vismaz man. 

MUNIO_by_linda_lauva-1117

Foto: Linda Lauva

Tūlīt ilgi gaidītā Latvijas simtgade! Vai jau esi domājusi, kā svinēsi 18. Novembri?

Vēl neesmu domājusi! Es jau domās Ziemassvētkus svinu. Kaut kā tā simtgade mani nav aizķērusi. Vai varbūt tās jau ir par daudz? Mani arī nedaudz mulsina tas traki dārgais salūts. Par šo nevaru līdz galam ar sevi vienoties, ko es par šo visu domāju. Bet zinu to, ka esmu piedzimusi šeit – Latvijā, un man ir jādara viss, lai šo zemes pleķīti es padarītu labāku, ja ne labāku, tad skaistāku, vismaz. 

Bet vai būs kūka?

Jā, protams, bet vai pie kūkas būs klasiskas svinības, es nezinu, jo valsts dzimšanas diena ir citādāka kategorija. 

B-7039

Foto: Privātais Arhīvs

Un tagad parunāsim par Tavu dzīves garšu! Kādi ir brīži, kad nedomā par darbiem un projektiem? 

Caur kaut kādiem satraukumiem es varu nedomāt par darbu, visos pārējos brīžos es domāju par darbu. Baigi skaudri. Bet nav melots. Mirklī kad tik ļoti uzlādējies no saviem projektiem, ir tikai pašsaprotami, ka jau kal nākošos. Iztukšo tad, kad nogriež budžetu un apslāpē idejas, un neuzticas, bet, ja ļauj lid, tad tik notiek!!!!

Īsta darba mīlestība!

Man jau liekas, ka katrs rīts ir jaunas dienas sākums. Un nakts ir tas atslēgšanās laiks. Ikdienas skrējienā es varu atslēgties no darbiem. Es tagad padzeršu kafiju, vai paskatīšos IG bildītes! Tās ir manas mazās atslēgšanās, bet lielā atslēgšanās no darbiem, projektiem ir ceļojumi. Tagad ar vīru kaļam plānus, februāri un martu pavadīt Austrālijā. Šobrīd esmu domās par šo. Domās, ka pārlaidīšu ziemu siltajās zemēs, un šobrīd tas, mani iedvesmo. Rudeņi un pavasari nav mani mīļākie laiki. Man nepatīk tās lēnās dabas pārmaiņas. Man vajag visu un uzreiz -vasaru. 

spice-3513

Foto: Privātais Arhīvs

Ko Tu vērtē visaugstāk cilvēkos?

Uzticība un tas, lai es varu uz to cilvēku paļauties. Tad vēl, mīlestība pret cilvēkiem, it sevišķi publiskajās sfērās strādājot, ir jābūt lielai cilvēku mīlestībai. Un Tev ir jābūt godīgam, sākumā pret sevi pašu, pēc tam, lai varētu būt pret citiem godīgs. Un sava deva – nekaunības. Tā, ka Tu vari aiziet un pajautāt, kas Tevi interesē. Un spēja par sevi pastāvēt. 

Ja uz brīdi Tavai dzīvei uzspiestu ”STOP” pogu, un aizdomātos par to, kā būtu, ja būtu! Tavuprāt, kas Tu būtu, ja netipinātu mākslinieces kurpēs! Vai esi par to aizdomājusies? 

Es par to esmu spiesta domāt krīzes konceptā, jo manuprāt, tad, kad būtu krīze, mans darbiņš būtu pirmais, kas lidotu. Varbūt sākumā, tādai ugunsdzēšanai, es varētu iet strādāt kādā reklāmas aģentūrā par projektu vadītāju, jo mana pieredze ir ļoti uzkrāta. Droši vien publiskajā sfērā, jā. Darbs ar cilvēkiem. Es par to esmu domājusi, un tas varbūt iedotu lielāku rāmi manai mākslinieces lidojumam, kuram šobrīd rāmju vispār nav. Un pati sevi dzenu postā ar apjomīgo strādāšanu, nespēju atpūsties, un varbūt tieši kaut kāds rāmis man dzīvē vairāk dotu. 

bildes-7981

Foto: Privātais Arhīvs

DobelesSveces_foto_17

Foto: Privātais Arhīvs

Ģ A-4969

Foto: Privātais Arhīvs

Vai piekrīti teicienam ”Bez Cīņas Nav Uzvaras!” ? 

Jā, protams, protams! Viens no ģeniālākajiem teicieniem – gan krīzēs, gan labā virzienā, vispār jebkurā darbiņā. Vai tad tie, kas aizbrauc uz ārzemēm lasīt sēnes, vai tad viņiem ir viegli? Nē. Tieši tāpat arī te, ir jācīnās, jāņemās, lai kaut ko sasniegtu. Ir jākaļ ar savu cirvīti, un visu laiku jāstāsta citiem, ko Tu dari caur sociālajiem portāliem, televīziju. Nav bez cīņas uzvaras, visu laiku ir jābūt tai cīņai – gan iekšējai, gan ārējai. Un visu laiku uz uzvarām! Un visu laiku uz tādām mazām uzvarām. Tikai augstāk, augstāk un augstāk!  

MUNIO_by_linda_lauva-1270

Foto: Linda Lauva

Vai esi saskārusies ar brīžiem, kad liekas, ka piecelties vairs nav spēka. Ko Tu dari tādos brīžos? 

Man ir svarīga ģimene. Mana pirmā drošības apļa zona ir vīrs, vecāki, tuvākie draugi. Protams, visi var sabrukt kādā mirklī, bet ir svarīgi meklēt risinājumu. Un svarīgi ir sevi sargāt. Just, kad tie tuvojas, un aktīvi nodarboties ar visādiem aizsargmehānismiem. Man palīdz domāšana par nākotni, par jaunu mērķu izvirzīšanu, par esošās pieredzes novērtēšanu. Un dažreiz palīdz arī vienkārši necelties, mazliet padoties, lai fiziskais ķermenis mazliet atpūšas un tad pēc kāda laika sākt atkal, un ar lielāku jaudu. 

Kas ir Tavs miers – nemierā?

Drošības sajūta. Kluss vakars, ieritinoties dīvānā, pie tā paša televizora, kurš nenozīmīgi kaut ko tur runā. Miers – tā apziņa, ka visiem viss ir labi, ka pašai viss ir labi.

12_(1)-Edit

Foto: Privātais Arhīvs

Mīlestība trīs vārdos? 

Atklātība. Drošība. Miers.

bildes-7980

Foto: Privātais Arhīvs

14.09.18-118

Foto: Privātais Arhīvs

A L_by_linda_lauva-2519

Foto: Linda Lauva

Esmu pārliecināta, ka kādu dienu, kāds izdos grāmatu – par Tavām atstātajām pēdām darbos, par Tavu šarmu un radīšanas spēju! Bet mans jautājums met līkloci. Latvijā dzīvo unikālas personības. Spējīgas, varošas, bet bieži ir tā, ka cilvēkiem ir jaušams talants, bet drosmes par maz. Ko Tu ieteiktu tiem, kas baidās sekot savai sirdij, jo mēs redzam, ka Tu nebaidies?

Ieteiktu atsperties no grūtajiem brīžiem. Katru grūto brīdi izmantot, lai kaut ko mainītu savā dzīvē. Un saprast, ja Tu nedarīsi, kurš tad darīs? Ja Tu neliksi savam ķermenim darīt kaut ko, līdz sanāk, tad kurš tad, jo neviens cits jau nevar to izdarīt. Apjaust savu unikalitāti! 

14.09.18-147

Foto: Privātais Arhīvs

14.09.18-42

Foto: Privātais Arhīvs

bildes-7969

Foto: Privātais Arhīvs

Un novēlējums www.laumaozola.lv lasītājiem?

BAUDĪT! Un atcerēties, ka laiks ir visu laiku!!! Ir svarīgas prioritātes. … Un neaizmirst baudīt katru dienu, izdzīvot un sajust, arī tad, kad grūti. Un lai tad, kad ir labi, lai ir pat super labi. Tad, kad ir slikti, tad, lai ir slikti, jāpārdzīvo. Baudīt arī mirkli ofisā pie darba, sabiedriskajā transportā, mājās vai skolā.  Atrast visam jēgu, bet galvenais ir  – izbaudīt šodienu. Katru jaunu elpas vilcienu ar prieku par to, ka esi.