SAULES MŪŽU, MĪĻĀ LATVIJA!

IMG_9953

Toreiz saules apmirdzētā ieleja mani maldināja. Un bija sajūta, ka pļavas runā ar mani. Un skaties tik cik tīk, vējš spēlē tautasdziesmas, kas reiz būs lielā cieņā. Toreiz tas pats kalns, kas reizēm kā klints jaušams, mani turpināja maldināt. Un pāri brikšņu brikšņiem es centos saskatīt zemi, ko līdz mūža galam, saukt par savu. Elpojot mieru, spēku, veselību, laimi un mīlestību, kas nav savtīga. Mīļā Latvija! Šodien vēlos vēl vairāk, un šeit sentiments melanholiju nespēlē, teikt, cik pateicīga esmu, ka sevi varu saukt par – LATVIETI. Mīļais lasītāj, šodien atzīsimies mīlestībā  – Latvijai, un tā, ka laime pilnīga, jo Jūs paši ziniet, viņa to ir pelnījusi! 

IMG_9938

ES MĪLU TEVI, LATVIJA!

IMG_9926

Iespējams visai netipisks svētku izklāsts tūlīt sekos no autores, bet mīļie lasītāji, redzēsiet, šeit slēpjas stāsta īstā garša. Un par Mammas aveņu ievārījumu pagrabā, te nav runas! Tad nu tā, ķeršos klāt, lai varam laicīgi katrs savās mājiņās kopā ar mīļajiem nopūst svecītes, kas skaitā – 100! Un ziniet? Ticiet tam vai nē, bet mums katram, jāievēlas vēlēšanās, jo tā patiesi ir! Latvija – esam mēs paši. Un kas ir dzimšanas diena bez tortes ar svecītēm? Bet atgriežoties, steigšu vairs nemaldīties, sev piemiedzot ar aci, ka jāmācās no niķa – momentā mainīt tēmas, sprukt prom.  …. Mīļie, velciet savas paralēles. Šoreiz es vērpšu takas, cenšoties nomērķēt savas dzīves laikā izdzīvotās, Latvijas ēnā un šodienā – jau vērtībās. SĀKAM!

IMG_9922

IMG_9924

Pati nespēju izskaidrot, bet tā nu tas ir. Tas bija laiks, kad jau mācēju runāt, un centos būt liela runātāja, vai vismaz izlikties par tādu. Gadi – 6. (Pirms 18 Gadiem!) BŪDAMA SEŠGADNIECE BIJU PĀRLIECINĀTA, KA PASAULĒ IR TIKAI VIENA VALODA – MŪSU. LATVIEŠU! Tā patiesi bija. Vēl tagad smaidu, apjaušot, ka man, toreiz gan vēl bērnam, pietika ar latviešu valodu, un jūra līdz ceļiem! Un vēl! Ziniet? Lai kā reizēm franču un spāņu valodas neapburtu, piekrītiet … – mūsu valoda ir skaista, patiesa, gracioza. Kā melodija, ko spētu klausīties vismaz 24 stundas no vietas, reizinot ar 100! 

Maldāmies tālāk?

IMG_0031

IMG_0049

Precīzi nepateikšu savu vecumu, bet melīgiem maldiem šeit vietas nav! Mani pirmie dziesmu svētki – dejotājas lomā. Atceros, kad mācījos sākumskolā, laikam pat ceturtā klase. Un vēl tagad acīs mirklis  – Renārs Kaupers dzied: ”MANA DZIESMA!” Un ko es? Tveru mirkli sev apkārt un jūtu, kā laiks apstājas. Man tas bija … MIRKLIS, kas reizēm jaušams – dzīvs esams vēl šodien. Un pēc šiem ntajiem gadiem, es saprotu arvien spēcīgāk, cik šis fenomens – Latvijas Dziesmu un Deju Svētki ir apbrīnojams mantojums Latvijai. TĀ IR! Vēl šovasar, izdzīvojot savus sestos svētkus, teikšu kas uz sirds – … ”SAULE. PĒRKONS. DAUGAVA.” FENOMENĀLI!!!!!! Mīļie! Uh, te gan melanholijas sentimentu, radīšu tik cik vēlos, jo brīžos, kad Latvija elpo vienā ritmā, to pat nevar aptvert vārdos, tas ir jāpiedzīvo ikkatram latvietim. 

Maldāmies tālāk?

IMG_0041

Tālāk seko, manuprāt, viens no svarīgākajiem posmiem, kad augam par personībām, jeb kā es vēlētos teikt, kļūstam par labiem cilvēkiem! Un šeit pūrā līdzi nāk – pirmais un svarīgākais, ģimene. Mamma man ir iemācījusi cieņu, mīlestību, mērķtiecību. Tomēr ir kas tāds, ko viņa vēl šodien māca, kad savās dzimtajās mājās, laimē teku, tik pa savas ģimenes lauku plašumiem … – MĪLĒT SAVU ZEMI! UN MŪŽĪGI! To es tikko piekabināju! Tāpat kā mīlēt mūžīgi – Latvijas tradīcijas un paradumus! … Jāņu ugunskuru kurt tautiskos svārkos, Jāņu sieru siet dziesmām skanot! Šie stāsti dzīvos vēl gadsimtiem uz priekšu! UN MUMS LATVIEŠIEM, TAS IR JĀNOVĒRTĒ! Tāpat kā viss, kas ir bijis pirms manis un Tevis. Tie paši ticējumi, kas ļauj mums tiem ticēt uz vārda! Un mīļās sentēvu metodes. Jūs tikko iežmiedzāt acis neticībā? Vēl pirms 2 dieniņām, sāpošo kaklu ārstēju ar sālsūdens skalošanu, un dzerot medu ar pienu, jo svēta lieta – senči tā darīja! Ak, tā es varētu, kā ikkatrs no mums, ilgi un dikti, cik daudz mums pieder! CIK BAGĀTI MĒS ESAM!

IMG_0048

IMG_0022

ES MĪLU TEVI, LATVIJA! STEIDZU TEIKT ŠEIT JAU REIZI – OTRO!

IMG_9930

 

Un tāpēc nemanot nonāku, pie visdārgākās vērtības, kas mums pašiem ir – MĒS! Cik Latvija ir bagāta, Jūs to arī apjaušat, vai ne? Imants Ziedonis. Brāļi Kokari! ”Prāta Vētra”. Māris Briedis, Kristaps Porzinģis. Raimonds Pauls. Vaira Vīķe – Freiberga. Un saraksts ir garš, dikti garš! Latvijai ir ar ko lepoties! Latvijā dzīvo skaistākās meitenes pasaulē, staltākie vīri! Domāsiet – stereotips, viedi meli vai patiesība, lai kā būtu, man tā ir balti balta taisnība.

IMG_9966

Un vēl kas, mīļais lasītāj! Mani fascinē, cik latvieši ir spējīgi, cik mērķtiecīgi, cik varoši, drosmīgi, spītīgi, apņēmīgi! Latvijas vārds pasaulē ir izskanējis neskaitāmas reizes. Tie, kas teic, ka latvieši ir pelēkā tauta, es būšu pirmā tiesas prāvā, kas apstrīdēs pretējo. Tā nav! Un Holivudas zvaigžņu ateljē! Domājiet, ka tikai viņiem ir zvaigznes? Mums, latviešiem – arī ir savas nopelnītās zvaigznes, kuras grūti piecās sekundēs pat saskaitīt. Un ne vienmēr zvaigznes mēs redzam, bet tas nenozīmē, ka tās neeksistē! Latvieši! MĒS ESAM SPILGTI! PAMANĀMI! ĪPAŠI! Tāpēc ar mirdzumu acīs steigšu rast manam stāstam pēdējo vārdu un teikšu šeit, reizi trešo, bet no visas sirds – ES MĪLU TEVI, LATVIJA!

IMG_9965

… Es ticu, ka kādu dienu man būs sava māja, kur skaisti plīvos sarkanbaltsarkanais karogs. Es ticu, ka man būs mīlošs un gādīgs vīrs, un mums būs vismaz divi bērni! Un ziniet, ko es saviem bērniem mācīšu blakus cīņas sparam, nepadošanās kārei, savu sapņu sekošanai, ticības spēkam? KĀ MĀCĪJA MANA MAMMA MAN, TĀ MĀCĪŠU ARĪ ES, MĪLĒT SAVU ZEMI! Novērtēt Un Būt Pateicīgiem! …

Es no sirds esmu laimīga, ka esmu latviete! Tāpēc, ka Latvija ir mana vakardiena, mana šodiena un mana rītdiena, līdz mūža galam!

LATVIETE – Lauma Ozola.

BET TAGAD GAN, MĪĻAIS LASĪTĀJ, LAI TĀ LAIME, KAS BRĪNUMSVECĪTĒ MIRDZ, PLĪST UZ VISĀM PUSĒM UN PIETIEK KATRAM LATVIETIM!

IMG_9963

SAULES MŪŽU, MĪĻĀ LATVIJA!