DZĪĻU SENTIMENTS.

VELTĪJUMS MAMMAI UN MANAI DVĪŅUMĀSAI LELDEI.

Pekles cienīga nakts nemanāmi rimās. Kā ieaijāta melodija, kurai lemts gaistoši pazust. Un tik tikko pār loga rūti pārslīdēja gaismas stars, kas gaidīts kā vēl nekad, jo uzdevums tam viens – steigt teikt, kas mēnešu mēnešos nesadzirdēts. 

IMG_1527

” Tu esi stiprāks nekā Tev šķiet. ” …   Skandināts līdz baltkvēlei, bet ne velti! Mīļais lasītāj, arī man ir dienas, kad sajūta nemainīga un diemžēl, pat itin bieži. KĀPĒC DZĪVE NAV TIK SALDA, KĀ VĒLĒTOS?  Esmu iemācījusies, ka, lai kaut kur nonāktu, ir jāstrādā smagi. Ir jāsvīst, un zinu, ka bez cīņas nav uzvaras. Esmu pārliecinājusies, ka nekļūdās tikai tas, kurš neko nedara. Es saprotu, ka priekšā būs neskaitāmas situācijas, kad kritīšu, un klupšu atkal no jauna, un sirds sāpēs, rētām nesadzīstot. Tomēr saprotu arī to, ka ikreiz, kad piecelšos, es būšu kripatiņu stiprāka, lai arī sākumā tā nešķiet. Un pāri visam zinu, ka, ja vīsdegunība un skaudība degtu, malka nebūtu vajadzīga. Tāpat, kā zinu to, ka tik tikko jaunu Ameriku sev un Jums – neatklāju!

IMG_1585

Mīļais lasītāj, šodien, kad apkārt viss mirdz, un svētku maģija mūs mīļo ik uz soļa, vēlos Jums, bet galvenokārt, sev pašai atgādināt – … TU ESI STIPRĀKS NEKĀ TEV ŠĶIET! Un, ja Jūs tagad vērpjat manu domu pavedienu, un nespējat nonākt pie atbildes, pačukstēšu priekšā. Ne velti Jūs redzat mani spoguļattēlā vai atspulgā. Te slēpjas atbilde, pie kuras drīz, drīz nonāksim, un šīs dienas stāsta – Dzīļu Sentiments, garšu atklāsim! … Lai kā es pati esmu iemīļojusi izdvest vienu: “… FILMAS CIENĪGS KADRS!” MELI! Tāpēc, ka etīde vien no dzīves, un, mīļie, ikkatra dzīves scenārija, kas jaušams pagātnē, tagadnē un nākotnē! Jūs domāsiet, ko es te gvelžu, un vārdus lentā tinu? PRIEKŠKAR,  LŪDZU,  ATVER SAVU STĀSTU! AUTORE ĻAUJ! 

IMG_1544-2

… Tikko atmiņā iešāvās pašas slavinātais Siguldas flīģelis, kas eleganti atgādina katram no mums, ka ir ne tikai balti taustiņi, bet arī melni, un ne citādākas, ir arī dienas, kas rit gan Tev, gan man. Šoreiz stāsts par tām, kas melnā krāsā izkrāsotas. Un, lai ko Jūs tagad padomātu, atzīšos! Man ir savs rituāls. TAS IR SPOGULIS! MIRKLIS SEV, UN DOMAS, KAS SAVAS. Un es ticu, ka neesmu vienīgā. Pirms nakts miera, ikvakara rituāls vannas istabā. Lūkojos uz sevi spogulī, savā atspulgā, un bieži pat ir tā, ka pār vaigu birst asaras, bet vienalga, ar spītu sev saku no visas sirds: “ … Tu esi stiprāka nekā Tev šķiet. ” Un ja pat tad, ja Tava pārliecība kalnus gāž ,un saki, ka nepalīdz, teikšu vienu – …  PALĪDZ UN PUNKTS. 

IMG_1525

DZĪĻU SENTIMENTS. 

Tas, ko šodien vēlējos Jums, mīļie lasītāji, atgādināt! Nav jākaunās, ka reizēm esi vājš. Nav jāslēpj asaras, kas laužas ārā. IR SVARĪGI, KA TU ESI, UN ESI – ĪSTS, PATIESS.  Nebaidīties būt pašam, būt drosmīgam un teikt, kas uz sirds. Tas arī ir paslēpies aiz “TU ESI STIPRĀKS NEKĀ DOMĀ” priekškara! Un no sirds ticu, ka Jūs, mīļie lasītāji, to jau zinājāt!

IMG_1562-2

DZĪĻU SENTIMENTS. 

Vai drīkstu Jums ko vaicāt? Kas bija tas, par ko Jūs iedomājāties, kad izlasījāt stāsta virsrakstu? Kārtējie Laumas rastie vārdi, kas izturējuši atlasi uz stāsta virsraksta titulu, vai vienkārši divi vārdi, kas apslēpti lūkojās uz autori? NĒ. 

Arī te es vēlējos rast stāstu. Vārds DZĪLES, tās man saistās ar zemes dzīlēm un zeme ir spēks. Un vārdam spēks es rodu sinonīmu – stiprs. Savukārt, vārds SENTIMENTS? Brīžiem sajūta, ka tā ir mana personības neatņemama šķautne, rast sentimentu pat tad, ja vietas tam nav! Bet atgriežoties, šeit es vēlējos radīt sentimentu mums labi zināmajā, jeb rindiņās pirms manas atzīšanās, ka Ameriku Jums šodien neatklāju! Vai izdevās, tas Jums pašiem jāatbild!

IMG_1588

AUTORES ATZĪŠANĀS. 

ZIEMASSVĒTKU GAIDĪŠANAS LAIKS, KAS NOZĪMĒ VIENU – … MĒS DRĪKSTAM ATZĪTIES!

Man bieži jautā, kāpēc es rakstu. Atbilde neslēpjas, lai kādu dienu parādītu saviem mazbērniem, cik Omīte reiz bija radoša, vai pat talantīga, kā citi mēdz teikt. NĒ. Kaut gan arī te savs stāsts, jo viņiem nudien būs ko redzēt. Bet maldiem uzspiežot ”STOP” pogu, iemesli, kāpēc rakstu, ir vairāki. Uh! Atkal Laumas sentiments, bet šodien drīkst – stāsts ļauj!

IMG_1582

Rakstīšana man ļauj elpot. Atklāt sevī jaunas šķautnes ir aizraujoši. Rast sevī rakstnieku ir maģiski, bet sekot savam sapnim un neapstāties – neizstāstāmi. Es ticu, ka līdz rakstnieka kurpēm man vēl tāls jo tāls ceļš mērojams, bet zinu, ka ne velti es svīstu. Un zinu arī to, kāpēc pirmo reizi piebilstot, ka publikācijas ir skaitā jau 90, veltu šo stāstu: “DZĪĻU SENTIMENTS”, maniem vistuvākajiem cilvēkiem. Mammai, kas ir mana redaktore, pirmā kritizētāja, un pirmā, kas teica, ka kādu dienu es patiesi būšu rakstniece. Cilvēks, kas tic maniem sapņiem reizēm pat spēcīgāk, kā es pati. Un dvīņumāsai – Leldei, kas ir mans dubultspēks, un balsts, kad krītu, un šogad kritu neskaitāmas reizes. … Jūs esat vienīgās, kas man teica, ka es esmu stiprāka kā man šķiet. Nav vārdu lai izteiktu, cik ļoti es novērtēju. Un mīļais lasītāj, katram no mums ir vajadzīgs, kāds kas to pasaka, jo reizēm vājums ir spēcīgāks par pašu, un zinu, ka tas mūs apciemo visai bieži, lai kā mēs apgalvotu pretējo. 

IMG_1528

DZĪĻU SENTIMENTS, GAIDOT 2018. GADA NOGALI, IZSTĀSTĪTS!

Mīļais lasītāj, ja iepriekš biju pārliecināta, ka Jums uz atvadām novēlēšu šo ’sasodīti patieso frāzi, kas notrallināta līdz baltkvēle, bet kas mums tik ļoti nepieciešama, nekā. Atvadīšos ar saviem vārdiem zvaigžņu jumā! ”STEIGT TEIKT, KAS MĒNEŠU MĒNEŠOS – NESADZIRDĒTS!” 

Tiekamies šogad vēl trīs reizes, un jau nākamgad autore steidz solīt laicīgi, par gaišo un labo runāsim vairāk, jo lai vai kas, … DZĪVE IR SKAISTA! Un tā nav dziesmas  rindiņa, kas dungojama neskaitāmas reizes,  bet gan patiesība!

Jūsu Lauma Ozola