“BRĪŽOS, KAD NEIET VISS TIK GLUDI, ES MĀCOS STRĀDĀT AR SEVI, UN TAS IR TĀDS MŪŽA DARBS.” : KRISTA ZVIRGZDIŅA. SARUNA.

– ATKĀPE PIRMS SARUNAS! – 

Tām dzestrajām rīta stundām ir savs šarms. Un piestāv tik viens – sarunas, kas tītas atklātības ēnā. Un piestāv arī tase laba kapučino, Kristas gadījumā, un manā, tase – zaļās tējas, kas liek uz mirkli aizmirst piesaukto rīta dzestrumu. Un tad, kad vaicāju Kristai, vai cukurs tasei kapučino ir nepieciešams? Viņa man atbild: “NĒ! MAN DZĪVE SALDA!” Un šī atziņa no manis neatkāpjas vēl šodien! Vien nieka stunda, kas mirdzoša un patiesa, bet man atziņa! Krista ir viens no sirds siltākajiem cilvēkiem, kurus man nācies, pateicoties intervijām, sastapt, un to es novērtēju, cik Latvija ir bagāta! Ar patiesām un mirdzošām personībām, kas iedvesmo!

BENITA ŽOGOTA 4

Foto: Benita Žogota

Viņa ir piemērs ikkatram, ka savi kvēlākie sapņi mēdz piepildīties, ja tiem tic, un, ka visam ir savs laiks. Krista Zvirgzdiņa – viena no pieprasītākajām vižāzistēm Latvijā, un ne velti. Viņa atklāj skaisto un liek tam mirdzēt! Viņa nebaidās veidot savu rokrakstu un atstāt aiz sevis pēdas. Un pāri visam, viņa nebaidās būt īsta un patiesa, kas mūsdienās ir retums.  

”BRĪŽOS, KAD NEIET VISS TIK GLUDI, ES MĀCOS STRĀDĀT AR SEVI, UN TAS IR TĀDS MŪŽA DARBS.” : KRISTA ZVIRGZDIŅA. 

BENITA ŽOGOTA 3

Foto: Benita Žogota

Tu sevi arvien vairāk un vairāk pierādi, pucējot dāmas televīzijas šovos, dažnedažādos projektos! Un var just, ka Tev darbiņš ir sirds darbs! Kā nonāci līdz šim ceļam?

Īstenībā, pats sākuma stāsts ir mazliet tipiski netipisks. No sērijas, no stabila darba aizgāju piepildīt savu lielo kvēlo sapni. Bija tā, ka es gaidīju otro bērniņu, un man bija sajūta, ka mani velk kaut kur citur, jo pēc izglītības esmu pirmsskolas pedagogs un bērnudārzā esmu strādājusi kopš 12 gadu vecuma, piepelnoties sev kabatas naudiņu. Tad solīti pa solītim, sāku vadīt deja pulciņu un auklēju bērnus, un, protams, tas viss diezgan likumsakarīgi saslēdzās par labu šai profesijai. Tomēr pēc otrā bērniņa sapratu, ka kaut kas nav. Kad esmu dienu pavadījusi kopā ar fantastiskiem bērniem, esmu atdevusi viņiem savas emocijas, enerģiju, daudz un dažādas gammas, pārnākot mājās sapratu, ka trūkst resursu, lai es sevi atjaunotu. Pēc dabas esmu perfekcioniste, un es sevi sāku daudz šaustīt par to. Un vīrs ar kritiski objektīvu skatu teica: ”Nu! Vai ta ilgi vēl?” Un es nesapratu, kas ilgi vēl, bet viņš tik – ej piepildi sevi, savu sapni, ej dari! Un tā arī viss sākās. Sāku iet make up kursos, kad gaidīju otro bērniņu un arī automātiski uzreiz pēc dzemdībām, jo man make up vienmēr ir bijis kā hobijs, kā sirdslieta. Pucējos pati, pucēju tos, kas man bija apkārt. Kaut kur jau tas asinīs viss plūda. Un tad, kad es pievērsos tam profesionāli, es sāku ticēt tam, ka ir jānonāk īstajā vietā, īstajā laikā, īstajā brīdī ar īstajiem cilvēkiem apkārt. Nav tā, ka kaut kas tiek iedots pēkšņi, še ņem, viss būs, šis ir Tavs, ej tikai un dari. Nē, te ir pamatīgi ieguldījumi,  ne tikai emocionāli, laikietilpīgi, bet arī finansiāli. Arī rast balansu starp ģimene, mājas, darbs, sirdslieta, pašai sevi vēl nepazaudēt tajā visā, tas ir ļoti svarīgi. Un jā, tā es aizripoju līdz make up pasaulei, un ļoti priecājos, ka apliecinājās tas, ka man te ir jābūt, man tas ir jādara, jo es ļoti gribēju te būt, bet, protams, vienmēr ir tas procents, ka bail, ka kaut kas nesanāks, un, ka nebūs, bet īstenībā, tajā brīdī, kad sāc darīt to, kas Tev ļoti patīk, lai cik tas banāli skanētu, tas tā tiešām arī ir, Tev sanāk, jo dari savu sirdsdarbu!

IMG_1029

Foto: Privātais Arhīvs.

Galvenais sevi arī spēt piepildīt!

Jā, protams,  smags darbs, neatlaidība, kvalitāte, daudz un dažādas kvalitātes, vairāku faktoru kopums. Un ja mēs par manu profesiju runājam, Tu nevari tikai skaisti krāsot. Tev jābūt patīkamam cilvēkam, patīkamam komunikācijā, stresa noturīgam, ar plastiku, ar tādu empātiju pret cilvēkiem. Tu nevari atnākt – ras, ras un gatavs! Un laikam dažas no šīm īpašībām man piemīt!

Un tāpēc Tev arī uzticās!

Jā! : )

LINDA LAUVA

Foto: Linda Lauva

Nav māksla uztaisīt visu pēc iedomātiem standartiem! Māksla ir izcelt katrā to skaistāko un īpašāko! Vārdi, kas pieder Tev! Tu apgrozies sieviešu sabiedrībā itin bieži, kādas Tavuprāt ir Latvijas sievietes?

Nesen dzirdēju teicienu, ka latvieši ir koši pelēkie! Un kaut arī, protams, šajā teicienā ir sava daļa patiesības, bet es līdz galam tam nepiekrītu, jo īstenībā mēs esam ļoti krāsaini! Tikai jautājums, kuru krāsu mēs gribam izcelt un, kuru parādīt. Es teiktu, ka Latvijas sievietes ir fantastiskas sievietes, iedvesmojošas sievietes. Un Latvijas sievietes nav koši pelēkās, viņas ir krāsainas! 

VILNIS SLŪKA

Foto: Vilnis Slūka

Mēdz teikt, ka cilvēks, kurš sevi ir iepazinis, varot pārsteigt sevi itin bieži. Vai arī tagad, esot tur, kur esi, Tev ikdienā krāsas mainās, un pārsteigumi Tev seko? 

Īstenībā jā, pārsteigumi nāk un nāk bieži, jautājums ir attieksme, jo ticu, ka katram nāk pārsteigumi, bet uz kuru pusi mēs tos pagriežam. Tu man liki aizdomāties, vai arī nepatīkamie pārsteigumi skaitās? Varbūt viņi ir nepatīkami, tāpēc, ka mēs tā esam iedomājušies, galvenais jau kā pasniegt. Man ikdiena ir pārsteigumiem pilna. Ģimene, vīrs, divi bērni, mājas, darbs un māja, kas būvniecības procesā, jā, ir ko ņemties un pārsteigumi šeit arī slēpjas! Īstenībā man patīk tas neprognozējamais. Un pārsteigums, kas būs tālāk, ir kā narkotikas.

42992922_699050890458431_5353636490620436480_o

Foto: Privātais Arhīvs

Pie veiksmes pašam ir jāstrādā! Kas, Tavupārt, ir Tava veiksmes atslēga? 

Cilvēkiem jau bieži liekas, ka Tev ir tas iedots, ka Tev ir kāds bonusiņš. Es gan arī nenoliedzu, ka kaut kāda veiksme mani ir pavadījusi, jo es zinu ļoti daudz foršu cilvēciņu, kas nodarbojas ar manu profesiju, bet kaut kā tas darba apjoms nav liels. Un mēs tad varam atkal padomāt, kuras īpašības ir nepieciešamas, lai veiktu konkrēto darbiņu, un kāpēc tas veiksmīgums mani ir pavadījis, bet tagad es laikam teiktu, ka man veiksmes formula, atslēga ir domas. Domas materializējas. Es kādu brīdi baidījos sapņot un domāt, un domāt labas domas, līdz brīdim, kad sapratu, ka tās sāk realizēties un piepildīties. Un tajā brīdī es automātiski cenšos no prāta izslēgt visu slikto, jo, ja piepildījās tas labais, ko es vēlējos, tad kā es varu prognozēt, ka nepiepildīsies tas sliktais. Un vēl mana veiksmes atslēga ir mana ģimene, jo es bez sava vīra, bez savas ģimenes, vecākiem, ne pusi nebūtu sasniegusi. Pilnīgi tā, ka asaras acīs, cik ļoti esmu pateicīga viņiem. Tā ir veiksme. 

BENITA ŽOGOTA

Foto: Benita Žogota

Vai Tavi panākumi karjerā Tev ir izvirzījuši augstākus mērķus turpmākajam ceļam?  

O jā! Esmu ļoti ambicioza, tas iespējams, ir pateicoties manam raksturam. Jā, man ir padomā mērķi, un es gribu kāpt vēl augstāk, bet es visu laiku sevi mazliet bremzēju, dēļ baiļu faktora, a ja nu nesanāks. Bet arī, kas galu galā ir tie zaudējumi? Materiālie resursi – atstrādāsim jau, emocionāli patērēti resursi – atjaunosim, bet es to visu vēl mācos. Es tagad runāju par to droši, bet īstenībā vēl tagad pati pavelku sevi atpakaļ. Man gribās izdarīt vēl daudz, un gribās, lai tas ir paliekošs. Un ne tikai saistībā ar vizuālo mākslu, noformējumu gan savu, gan citu meiteņu, bet arī par muzikālo, jo gana ilga pauze ir bijusi, laiks mesties iekšā!

REINIS MELIORANSKIS

Foto: Reinis Melioranskis

Koko Šanele ir teikusi: “Skaistums ir Tavs ierocis. Un, ja jūties nomākta, uzkrāso lūpu krāsu, un dodies iekarot pasauli!” Vai piekrīti?

Es tam piekrītu, bet Koko Šanele ir arī teikusi, ka skaistums sākas tajā brīdī, kad Tu izlemj būt Tu pats. Un ja mēs apvienojam šos divus teicienus kopā, tad, manuprāt, var doties iekarot pasauli! Jā, mēs varam uzkrāsot lūpas un iekarot pasauli, bet lai tas nav tā stereotipiski, ka sarkanās lūpas un viss pie kājām, jo varbūt sarkanās lūpas nav priekš manis? Un es ticu, ka tās mazās detaļas var pacelt ne tikai skatu, bet arī sajūtu, un, ja mums ir sajūta augšā, tad vieglāk pārlidot pāri visiem tiem nelīdzumiem, kas ir apakšā. Un tad jau viss, kā ķēdītē aiziet tālāk! 

BILLIJS LOCS

Foto: Billijs Locs

Bet tagad gan parunāsim par Tavu dzīves garšu! Kas ir Tavs miers – nemierā?

Mans miers – nemierā, ui, kā es esmu aizmirsusi, kas ir miers. Es mēdzu aizskaitīt līdz 10. Man tā Omīte iemācīja, kad Tavs nemiers parādās, tad ir jāskaita un ja nepalīdz, skaiti vēlreiz. Un vai palīdz? Tu aizmirsti par ko dusmojies. Vēl mans miers, it īpaši pēc garas darba dienas, es nemēdzu uzreiz mazgāt traukus, vai gatavoties nākošajai dienai, lai cik tas drausmīgi izklausītos, es mēdzu skatīties sienā. Tāpēc, ka reizēm ir tā, ka nevar citādāk tās domas salikt pa plauktiņiem, Tu pasēdi un paskaties vienā punktā. 

Kā terapija!

Jā! Vēl, protams, glāze Prosecco, un viss ir fantastiski! Nevēlos lolot to ilūziju, ka Tu aizej mājas un ir miers.

Tā nenotiek!

Nē, tā ir utopija! Nav slikta utopija, bet tā nav realitāte. Kaut gan nenoliegšu, ka mājas ir miera osta. 

44175515_705165776513609_2793354817018265600_o

Foto: Privātais Arhīvs

Kā Tu mēdz sevi lutināt?

Es mācos sevi lutināt. Īstenībā pēdējā laikā esmu iemācījusies, ja man kaut ko ļoti kārojas, es to sev neliedzu. Zābaciņi, šokolāde, ceturtā kafijas tase, ja man to ļoti gribās, es to sev cenšos neliegt, un īstenībā tas mani kaut kādā veidā ir pārvērtis, jo tad, kad mēs kaut ko sev liedzam, kad sevi nelutinam, mēs pārvēršamies. Paliekam dusmīgi, neapmierināti. Un, ja sieviete ir ģimenes sakne, un ja ir dusmīga sakne, kādi tad nāk atzariņi? Pati esmu pārbaudījusi, ja es netieku galā ar sevi, kādi tad ir bērni? Bērni ir mūsu spogulis, vīrs ta vēl tā, viņš māk sevi savaldīt, suņi arī. Bet jā, kā es sevi patlaban lutinu, lai cik tas nepareizi neizklausītos, tas ir vajadzīgs, kaut ko – sev un sev, materiālā nozīmē.

BENITA ŽOGOTA 2

Foto: Benita Žogota

Vai tici, ka mīlestība uzvar visu?

Mīlestība ir spēks, jautājums, cik spēcīgs spēks. Es neesmu līdz galam nonākusi, ja mēs runājam par vīrieša un sievietes attiecībām, līdz situācijai, kad mīlestībai būtu jāuzvar. Es līdz tam negribētu nonākt, tāpēc man īsti atbildes nav. Tomēr es gribētu ticēt, ka mīlestība uzvar, bet mēs jau arī nekad nezinām, kādi apstākļi var sakrist, un ne jau mēs speciāli pārbaudām, cik lielas ir mīlestības robežas.

24831452_1550523958366659_1108237792690495291_o

Foto: Privātais Arhīvs

Tavs bērnības sapnis? Esmu pārliecinājusies, ka reizēm tas ar ko mēs saskaramies bērnībā, atspoguļo mūs pašus, tikai pēc ntajiem gadiem!  

Es sapņoju, ka man būs liela , liela māja un man būs skapis, kurā ieiet! Un mēs ar vīru tagad ceļam māju un, jā, man būs skapis, kurā ieiet!

Sapņi piepildās!

Jā, sapņi piepildās! Protams, līdz mājai vēl tāls ceļš, bet man būs skapis, kurā ieiet!!!! 

Bērnībā es atceros vienu spilgtu situāciju, kas atbildēs uz jautājumu visai trāpīgi. Mammai bija  skaista sarkana lūpukrāsa, man pašai bija 5 vai 6 gadi. Un es lūdzu Mammai, vai drīkstu uzkrāsot lūpas ar šo lūpukrāsu, un viņa neļāva. Protams, tajā laikā, 90. gadu sākums, vai Tu traka? Kāda vēl lūpukrāsa, jo Mammai tā bija vienīgā. Un tad, kad palikām ar brāli vieni mājās, tad es pie atvilknes, ar domu, nebūs man, tad nebūs arī Tev! Un tad es to lūpukrāsu pa visu atvilkni izsmērēju, un tajā brīdī, kad mana dusmu lēkme bija pārgājusi, tas laikam arī daudz ko pasaka par manu impulsīvo dabu un raksturu, es sēdēju un raudāju, jo sapratu, ka ir baigās ziepes. Centos šo lūpukrāsu uzkasīt atpakaļ un neizdevās, un vienīgais, kas atlika, bija uzlikt atpakaļ korķīti, un gaidīt kādu pasākumu, kad Mamma krāsos lūpas. Diemžēl atklāsme pienāca ātrāk, un es dabūju baigo brāzienu, bet tajā brīdī es pie sevis nodomāju, izaugšu liela, man būs daudz lūpukrāsas, un es viņas krāsošu ne tikai sev, bet arī citiem! Varbūt šis mans mazais velniņa, naida brīdis, ir kaut ko attaisnojis. 

GATIS SAUKANS

Foto: Gatis Saukans

Trīs vārdi, kas raksturo Tevi pašu?

Mērķtiecīga, ambicioza un patiesa. Un patiesums sevī ietver spītu, sirsnību.

TED ESTOS

Foto: Ted Estos

Kā Tu cīnies reizēs, kad viss nav tik gludi, kā vēlētos?

Man ir raksturs, kuru es vēl tagad audzinu, un kuru audzina arī apstākļi. Kādreiz es biju ļoti impulsīva, un gadu gaitā es esmu mācījusies brīžos, kad neiet tik gludi, pirmkārt, tikt galā ar sevi, jo viens ir iet pa gaisu, bet otrs ir  pasēdēt, nomierināties un padomāt. Strādāt, strādāt ar sevi, brīžiem pat liekas, ka var pazaudēt sevi, bet ir jāpieņem daudz un dažādas situācijas, bet visgrūtāk jau ir atzīt savu vainu, savas kļūdas. Brīžos, kad viss neiet tik gludi, es mācos strādāt ar sevi un tas ir tāds mūža darbs. Un vēl glāze vīna risina daudz problēmas, es nevēlos izklausīties nepareizi, jau otro reizi, bet tas man palīdz, vai arī tas pats, viena punkta skatīšanās, kas spēj sakārtot domas. 

20287168_1434067410012315_5342809913541470175_o

Foto: Privātais Arhīvs

Kas ir Tava mīļākā vieta Latvijā?

Diemžēl vai par laimi laika gaitā tās ir mainījušās. Reiz tā bija vasarnīca Saulkrastos, kuru pats ar savām rokām uzcēla mans vectēvs, un šajā vasarnīcā kopā ar brāli un brālēnu tika pavadītas visas vasaras. Vēl man ļoti mīļa vieta ir māja Mārupē pie vecākiem, te es pavadīju daudz gadus, un arī mani bērni te aug. Tā ir tāda vieta, kura arī vēl pēc 10 gadiem būs mīļa, jo šeit saglabāsies vecāku, maniem bērniem – vevecāku mīlestība. Vēl mīļa vieta ir dzīvoklis Iļģuciemā, kur mēs ar vīru uzsākām kopdzīvi. Šo vietu mēs saucam par miera ostu, un šādu statusu tā arī saglabā, šeit man laikam nebūs vairāk komentāru, bet šī brīža mīļākā vieta man ir pļava. Tā ir vieta, kur mēs būvējam savu māju. Un arī tagad mēs tur braucam bieži, un ciemos nāk stirniņas, izdarīts ir daudz. Vīrs pats ar savām rokām, ne tikai spēlē klavieres, bet pats ceļ māju. Un te man sajūtas asociējas ar Saulkrastiem, mans vectēvs pats uzbūvēja māju, un tagad mans vīrs būvē mūsu māju. Un mūsu bērni redz šo procesu, tās būs atmiņas. Jā, šobrīd mana mīļākā vieta Latvijā, ir vieta, kur mēs būvējam savas ģimenes ligzdu. 

Un mīļākie svētki?

Īstenībā ir jāpadomā, jo man ļoti patīk Ziemassvētki, bet pēdējos gados tie nav balti. Es gan ticu, ka tās ir sajūtas, bet apkārt vide dod sajūtu vēl izteiktāk. Man patīk manu bērnu dzimšanas dienas, man ārkārtīgi nepatīk svinēt savu dzimšanas dienu, iedomājies? 

Nopietni?

Jā, varbūt ar laiku tas mainīsies. Nav tā, ka man nepatīk, ka mani apsveic un atcerās, bet savā dzimšanās dienā es enerģiski nejūtos spēcīga, bet mīļākie svētki? Zini, man laikam tādu nav, bet mīļi man ir tie, kurus mēs paši uztaisām.  Redz, pati uzzināju, man nav mīļāko svētku, man ir mīļi svētki, bet nav mīļako.

46995997_727944714235715_139382782655725568_o

Foto: Privātais Arhīvs

Turpinot uz svinēšanas nots, vai lūdzu atklāsi knifiņus, kā izskatīties mirdzoši Jaunā gada ballē?

Mēs pilnībā noliekam nost sulu diētas un visu pārējo. Nevajag sevi mocīt uz svētkiem, lai ielīstu kādā konkrētā kleitā, tā ir sajūta. Pirms svētkiem es ieteiktu, ja mēs runājam par vizuālo noformējumu, tieši svētku dienā neuzņemties pēc youtube.com video krāsoties, būs auzas un izmisums. Noteikti izmēģināt iepriekš. Ja vēlamies, lai sejas āda staro, tad lietojam skrubīti. Tas dara brīnumus. Un es ieteiktu nedzīties pēc tendences, bet gan atrast to savu. Uzvelc to, kas liek Tavām acīm iemierdzēties un likt zodu pacelt augstāk, un noteikti nekādus kardinālus eksperimentus pirms svētkiem. Atrast sevi tajā svētku burzmā, nepazaudēt sevi!

BENTITA ŽOGOTA 5

Foto: Benita Žogota

Un novēlējums www.laumaozola.lv lasītājiem?

Es novēlētu būt pašiem. Lasīt iedvesmojošas intervijas, jo galu galā, kāpēc mēs lasām? Lai atslēgtos no ikdienas un atrastu sev ko. Arī viss tas, ko es izstāstīju, tas ir mans, nevajag kopēt, esi Tu pats! Un sameklē no mazajām iedvesmiņām sevi, iedvesmojies, bet nepārspīlē! Un es pavisam novēlu domāt labas domas, jo arī tas ir darbiņš, kas ir jāmācās, jo mēs vairāk sev piesaistām, ko vēlamies, tas realizējas.