PĒDĒJAIS VĀRDS TEV – 2018.

MIGLĀ IESKAUTS RĪTS.

DŪMAKAINI LIEK APSTĀTIES UZ MILISIMTDAĻAS SEKUNDES DEGĻA.

TOTIES BLAKUS MAN VIEN – KRAUJA.

LAISKI VALDONĪGA, KAS LIEK PAR SEVI MANĪT!

UN PAR PĀRSTEIGUMU, TĀ NEBIEDĒ.

GLUŽI PRETĒJI.

LIEK SMELT SPĒKU KĀ VĒL NEKAD.

LAI ATVEROT ACIS, SAPRASTU VIENU.

TO, KAS ZINĀMS JAU SEN.

21317427_1446290012118806_7937092640200380389_n

Mīļais lasītāj, esi sveicināts gada The Last Story! Mana centība nepārtraukt sevī meklēt rakstnieku tikko kā vainagojās, iepriekš lasāmajās rindās gan Jums, gan man. Un vēlētos ticēt, ka man atkal izdevās. Tomēr metot savu spītu un centību pie malas, apsolījos sev gan vienu, šoreiz gari neizpausties! Un uz jautājumu, kāds tad bija mans 2018. gads? … Būšu godīga, jo pati atklātu sirdi lūdzu saviem varoņiem, kad intervijās lūkojos tiem acīs, kā arī, neaizmirstot par sevi, kad nakts stundās rakstu. 

Šis ir bijis mans dzīves smagākais gads. … Zinot to, ka tas, kas reiz teikts, īstenosies un vainagosies, es lūdzu vienu, lai visas sāpes, kuras šogad pārdzīvoju un, kuras vēl tagad pārciešu, kuru dēļ pārdzīvo pat mani sirdscilvēki, un man vienalga, ka atkārtojos jau reizi kuro, bet, … lūdzu, lai manu dzīves slieksni vairs neapciemotu. Un kā katru vakaru mēdzu lūgt, atvainojos par vārdu izvēli jau tagad, bet, lai ’SASODĪTĀS rētas dzīst ātrāk kā cerēts, zinot, ka tā būs, jo ar visu savu ticības spēku lūdzu, lai tā patiesi arī ir. 

Tomēr par pārsteigumu, man jāatzīst – … pat sāpēm piemīt sava garša, jo nakts stundā, kad top arī šis stāsts, man mīļa sirds draudzene teic tā: ”Lauma! Tavs nākamais gads būs lielisks! Ne viegls, bet lielisks! Jo kāpt pret kalnu nav viegli, bet sasniegt virsotnes citādāk nevar!” Un asarām tekot gar vaigiem, šogad jau nezin kuro, bet simto reizi, teikšu 2018.! Tev, vēl vienu vārdu – … PALDIES!

Paldies, ka ļāvi man, par spīti visam, sapņot. Paldies, ka atkal no jauna pierādīji, ka man rakstīšana ļauj elpot. Paldies, ka nepārtraukti rādīji, ka skatuve vēl ir mana, vienmēr ir bijusi, un, ka #VadaDvīnes sava šarma lāse, kaut kur pavīd ikreiz, kad mums uzticās, un šogad uzticējās daudz. Paldies, ka liki man saprast, kas ir ģimenes spēks, balsts un mīlestība – VISDĀRGĀKAIS UZ PASAULES, un, kas tad galu galā ir īsti draugi. Un paldies, ka parādīji ceļu, kurp iet nākošgad! 

P A L D I E S !  N O  S I R D S  P A L D I E S ! E S M U  P A T E I C Ī G A !

Ak, mans mīļais lasītāj, lai Jums pēc bloga apciemojuma nevīdētu rūgtuma turza, jo Jūs ziniet, ka manai personībai piemīt plaša sirds, smaidot Jums teikšu tā! IR SKAISTI BŪT LAIMĪGAM! Un Jūs labi zināt, ka mēs paši vien esam savas laimes kalēji! 

Tāpēc no visas sirds novēlu Jums – BŪT! Būt pašiem! Būt īstiem. Būt patiesiem. Kad sajūta, ka asaras pār vaigiem, ļaujiet tām vaļu. Kad sajūta, ka vēlme pēc smiekliem nepārvarama, smejieties, un tā no sirds, pat ja kādreiz šķiet, ka nevar! Un kā vēl drīkst! Ja jūtat, ka jāsaka, kas uz sirds – sakiet, neklusējiet, jo ja Jūs vien zinātu, cik daudz tiek noklusēts, bet ticu, ka zināt. … Un sapņojiet! Lielus, ambiciozus un apjomīgus sapņus, bet galvenais, Jūsu sapņus. Sapņi mēdz piepildīties! Un pāri visam?

DZĪVE IR SKAISTA.

Atliek to tikai baudīt. Un to es novēlu Jaunajā 2019. gadā ne tikai Jums, bet arī sev! 

Mīļie, steidzu teikt, lai skaists un mirdzoši laisks vecgada vakars un, lai LAIMĪGS jaunais! Nākošais ir pārmaiņu gads! Būs spilgtas dizaina pārmaiņas, aizraujoši varoņi intervijās, un ceru, ka mazliet maģiskas epifānijas, kuras tīšu atkal no jauna, savās Kerijas Bredšovas jeb rakstnieces kurpēs! … Un jāteic, laikam vissvarīgākais -The Last Story! Paldies, ka Jūs manu sirdi vārdos apciemojat! Jāteic, ka šogad tā ir bijusi ne tik pozitīva, gaistoša un sapņaina, kā ierasts, bet viens gan  – patiesa un īsta.

Sirds silts paldies komandai! Vienā personā mammai, redaktorei – Ingai Ozolai! Manai sirds draudzenei, fotogrāfei – Kintijai Andersonei. Paldies mīļš Rīgas fotogrāfei Elīzai Ellai Dumpei, un zinu, ka šeit arī dzimst draudzība! Paldies lasītāji, ka dalāties, un no visas sirds ceru, ka kādu iedvesmas lāsi es Jums dāvāju, kad publicēšanas mirklis ir no jauna piezadzies.

Ja Jūs vien zinātu, cik daudz man nozīmē, ka lasa, un to es redzu ikdienas, par ko esmu pateicīga savā zvaigžņu jumā. 

TIEKAMIES NĀKOŠGAD! 

UH! TAS SKAN  MAĢISKI, VAI NE?

ESIET LAIMĪGI!

AUTORE, 

Jūsu Lauma!