ZIEMAS TANGO.

Pār jumtu korēm mani sveicināja rīts. Tas pats rīts, kas bija salti svešs un laiski maldīgs. Tomēr rīts, kas kādu dienu tīs pagātnes ēnu, kas ne vienmēr ir jaušama. Un es, kā tāda nevaldāma spītniece, kas necieš rīta stundas, vēlējos rast skaidrību. Kāpēc mani sveicināja rīts, kas nakts stundās to vien darīja, kā maldījās liktens pavardā un bez graša vainas apziņas? Un pat tad, ja gaidītu gadu desmitus, atbildi es nesaņemtu, jo ne vienmēr jautājums un tā pēdas glaimo atbildes majestāte. Mīļais lasītāj, šodien dejošu ziemas tango. Kā man ies, to Jūs tūlīt manīsiet! 

IMG_0195

Pasaule bez aplinkiem par tango teic tā, tango ir deja priekš diviem, vīrietis vada, sieviete – pakļaujas. Tomēr, mīļais lasītāj, tieši tagad sekundes astotajā milisekundē, vēl gan cītīgi prātojot, vai maz tāda eksistē, vēlos strauji nospiest bremžu pedāli un aši mest līkloci! Un tā, ka putekļi vien savu balli Baložos ir aizsākuši. Domāsiet, kas vainojams pie manas ieceres rast stāstu citās gultnēs, kā pirms pāris stundām biju līdz baltkvēlei sev apsolījusi, ka baudīsim pasaules kaislīgāko deju – tango un vēl pie tam, ziemā? … 

IMG_0007

Atbilde nevainagojas iemīlēšanās garšā, 14. februāra harmonijā un ne tuvu Laumas personības sentimenta ēnā. Pavisam vienkārši, un maldiem te nav vietas, atbilde tver 12. februāra vakarpusi, kad Latvija godināja MŪZIKAS DIEVUS’ jeb divi vārdi, kur komentāri ir lieki – ZELTA MIKROFONS! Un brīdī, kad sumināja cienījamo Mārtiņu Braunu par mūža ieguldījumu, lai cik sentimentāli tas tagad izklausītos, tā patiesi bija, man apstājās laiks. Es patiesi tvēros ekrānā, un asaras pašas pār vaigiem savu valsi uz nebēdu grieza, un pēc tam domāju vēl ilgi un ilgi, cik Latvija ir bagāta. SAULE. PĒRKONS. DAUGAVA. Latvijas fenomens, kurš dzīvos simtiem gadu un ticu, ka saules mūžu arī dzen. 

IMG_0120

Ievelku elpu un steidzu turpināt. Autores privilēģijas vai kā nu kurš ko mūsdienās sauc, bet vēlos citēt pašu Kasparu Breidaku, kurš bija viens no tiem, kas spridzināja pie vadīšanas pults. Un stāsts ir pie nominācijas pieteikšanas. Zilbes vārdos precīzi kā ar lupu Jums gan necitēšu, bet domu sapratīsiet! Kad kāds piedzimst, vecāki ir tie, kas pāris kg vieglajam laimes un mīlestības simbolam dod vārdu un uzvārdu. Un tieši tad sākas viņa vai viņas – stāsts un ceļš.  Neapšaubāmi, jā, vecāki ir pirmie skolotāji, ģimene un mājas ir pirmā skola. Tālāk seko zinību kalni un to skolotāji. Draugi, kas ar gadiem kļūst par ģimeni, un cīņubiedri, kas palīdz pārvarēt dumpīgumu raksturā, bet pāri tam visam, esi vien Tu pats. Tikai Tu! Tavas izvēles, Tavi sapņi un mērķi. Tavas kļūdas. Tavas ambīcijas un iespējams, pat likteņa vadītais pirksts, kas palīdz Tev būt tur, kur esi un darīt to, ko dari! 

IMG_0236

Un brīdī, kad Mārtiņš Brauns aši slāpējot asaras, kas viņam pašam pār vaigiem mirdzēja, es raudāju līdzi. Un arī tagad, kad nakts stundās rakstu, raudu, patiesi raudu, tā līdz galam īsti nespējot aptvert, pat kāpēc. Varbūt vainojama mana plašā sirds vai emocinālā daba, kas vainagojas ar neizstāstāmu līdzjūtību, bet jāteic visai pārdroši tagad gan tā, te tomēr slēpjas kas cits. 

IMG_0272

Mīļie lasītāji, vai Jūs apzināties, ka dzīvi, kurā Jūs dzīvojat kopā ar saviem cilvēkiem, tiem pašiem cilvēkiem, kurus Jūs nespējat atgrūst vēl šobaltdien vai izvēles, kas pieder tikai un vienīgi Jums. Un šo dzīvi, Jūsu dzīvi, kur aizkulises tin jau desmitās filmas par izdzīvoto, izsāpēto un par laimīgo! Šo pašu dzīvi, JŪS izdzīvojat vienu vienīgu reizi.  … Vai Jūs apzināties, ka Jūs paši dzīvi varat grozīt kā Jums tīk? Vai saprotiet, ka mēs varam ko mainīt, ja jūtam, ka neesam laimīgi, ka mēs varam sekot saviem sapņiem un pat pārdrošākajiem, kas retu reizi vistuvākajam liekas īstākās un gļēvākās muļķības, bet paši ziniet, ka tā nav. Vai apzināties, ka mēs varam būt paši? Un galu galā, dzīvot tā, kā sirds mums steidz teikt priekšā! Zinu jau zinu, daudzināts, trallināts un smādēts nemitīgi, bet ne velti! Mums patiesi reizēm ir jāapstājas un pašiem sev jāuzdod vien jautājums, vai dzīvojam tā, kā paši vēlamies, vai tomēr tikai eksistējam? Man Mārtiņš Brauns 12. februāra  tumsas stundā atgādināja vienu, un te nav runas par sasniegumiem un panākumiem karjerā, cilvēka potenciālam nav robežu. Tikai ar darbu un savu sirdi var sasniegt kalna virsotnes, kurā laime blakus tipina soļiem, kas braši. 

IMG_0050

Mārtiņš Brauns teica, ka viņam viss vēl ir priekšā, bet viņu godināja – mūža ieguldījuma nominācijā. Gods un cieņa vienviet, bet arī tam pašam izcilajam Mārtiņam Braunam ir bijušas neskaitāmas stundas, kad dari, dari un vēlreiz dari, bet rezultāta kā nav, tā nav! Un Jūs paši ziniet, ka ne reizi viņš nav apstājies pie neveiksmes sirds, to apliecina viņa darbi, un to nedarīs arī šodien, kā pats minēja, stāvot prožektoru gaismās. Tas, ko vēlējos Jums steigt teikt ir pavisam vienkārši. DODIES TUR, KUR SIRDS LIEK. DARI TO, KO SIRDS LIEK. ESI TUR, KUR SIRDS SAKA, KA JĀBŪT! UN KOPĀ AR TIEM, KAD SAJŪTA TIK PAŠAM NEMANOT IEZIBĀS –  KĀ SIRDS TVER LAIMES APVĀRŠŅUS!

IMG_0163-2

Mīļais lasītāj! Šodien ziemas tango gan nedejoju, bet izspruku sveikā cauri, vismaz man tā pašai šķiet, jo īstenībā stāsts: ”ZIEMAS TANGO”, kas elpoja pavisam citu ritmu man tagad saka priekšā! Kaut kur tomēr pavīdēja tango atspulgs, ja mēs ieskatāmies tango dejā, tad nonākam pie īpašām atziņām. Tango ir patiesa deja, tur neviens netēlo un maldus sev nevij apkārt. Tango ir aizkustinoša deja, kas spēj apburt. Un galvenokārt, arī tango mēs varam raudāt, kā to darīju vēl tik tikko es, un neskaitāmi cilvēki, kad godināja Mārtiņu Braunu!

IMG_0251

Un uz atvadām autore steidz teikt tā, ne velti ar šo savu autores stāstu: ”ZIEMAS TANGO” es tveru 2019. gada pirmā stāsta ievadu šogad. 

QO2A5195

Mīļie, par stāstiem, kas īsti un cilvēkiem, kas cienījami! Šī būs 2019. gada bloga devīze! 

Un mīļais lasītāj, līdz nākošajai nedēļai, kad rubrikā ”Medus Pods” ciemos būs rakstniece Karīna Račko! Un jāteic, ka blogā kaislības tikai sāk žilbt, un meliem te nav vietas! Patiesi, un šogad Jūs to paši vien redzēsiet un jutīsiet! 

Ar sveicieniem!

Jūsu Lauma!

PALDIES VĀRDI!

ŠARMANTI TALANTĪGĀ FOTOGRĀFE – ELĪZA ELLA DUMPE. EED PHOTOGRAPHY.

VIETA – LATVIJAS NACIONĀLĀ BIBLIOTĒKA #SADARBĪBA !