Kad neiet tik gludi, kā vajadzētu, tad vienmēr atceros, ka var būt arī sliktāk, jo kā Mārtiņš Rītiņš teica: ’’Nekas…NEKAS nav sliktāks par pārceptu zivi!’’ Tāpēc mans ieteikums – ELPOJIET DZĪVI, par spīti visam, jo tā ir tik – skaista!

QO2A5159 copy

Pār jumtu korēm mani sveicināja rīts. Tas pats rīts, kas bija salti svešs un laiski maldīgs. Tomēr rīts, kas kādu dienu tīs pagātnes ēnu, kas ne vienmēr ir jaušama. Un es, kā tāda nevaldāma spītniece, kas necieš rīta stundas, vēlējos rast skaidrību. Kāpēc mani sveicināja rīts, kas nakts stundās to vien darīja, kā maldījās liktens[…]

Lasīt tālāk>>>
IMG_1544-2

VELTĪJUMS MAMMAI UN MANAI DVĪŅUMĀSAI LELDEI. Pekles cienīga nakts nemanāmi rimās. Kā ieaijāta melodija, kurai lemts gaistoši pazust. Un tik tikko pār loga rūti pārslīdēja gaismas stars, kas gaidīts kā vēl nekad, jo uzdevums tam viens – steigt teikt, kas mēnešu mēnešos nesadzirdēts.  ” Tu esi stiprāks nekā Tev šķiet. ” …   Skandināts līdz baltkvēlei,[…]

Lasīt tālāk>>>
LAUMA123

Toreiz saules apmirdzētā ieleja mani maldināja. Un bija sajūta, ka pļavas runā ar mani. Un skaties tik cik tīk, vējš spēlē tautasdziesmas, kas reiz būs lielā cieņā. Toreiz tas pats kalns, kas reizēm kā klints jaušams, mani turpināja maldināt. Un pāri brikšņu brikšņiem es centos saskatīt zemi, ko līdz mūža galam, saukt par savu. Elpojot[…]

Lasīt tālāk>>>